ar deviņu zivju spēku stājas pretim zibens tribunālam zirnekļu smiekli ceļ apavu smakas torņus stāvus un augstus lēdijas ledājas lēni kustas starp laika apstākļiem pretim zāļu skapīšiem ledainiem skatieniem atņem dzīvību spēcīgiem matrožiem pēdējo reizi sasien tiem kurpes un ielaiž atvilktnē atvadas klunkst glāzē mandeles trīc rokas uz limfmezgliem beterijas atteic košļājamā gumija sit čatiņu ar morzas ābeci līdz nosit salavecim likopodija plāksteri |