Viena lapa - Post a comment

kad es tā perspektīvi apskatu iespējas, ko rīgā aizbraucis varētu darīt, tad pirmais prātā nāk, ka urlas pie stacijas tusē vienmēr, tos tad arī varētu paņemt par draugiem. nejau tā, ka iet ar viņiem runāt, vienkārši tā klīst pa rīgu starp urlām un pašam par tādu kļūt. kaut kas no viņiem manī ir, un es vairs netaisos tam pretoties. galu galā, kas ir opozīcijā, tikai uzpūtīgie, nesaprotošie un degunu gaisā parautie