|
No vienas dienas ir atkarīga visa iespējamā dienas nometne.
Es neizvēlos daudzas dienas tāpēc, ka tās būtu manā ziņā kā īpaši iedalītas.
Neviens no priežu tēviem nevar man pateikt, cik īsti ir dienas cena.
Man nav nevienas no cenām, kuras ir piedāvātas kā guliverīgas.
Ja tu man raksti vēstuli ar apsūbējušu karavadoni uz pleciem, tad dienas ir tikai tik īsas, lai tajās noguldītu stāvlampu un uzkāptu uz abažūras tālredzības kursos noskatīties izrādi par prātu.
Mēs nevaram apgalvot, ka mūsu inscinējums ir diedelniecisks, jo tas ir tīrākais muļķības slavinājums, ja no dienas uz dienu ir ilgviļņi tik gari, ka tajos rodas prusaki, es to nesaku.
Tā mēs ar vienas dienas palīdzību esam atšķetinājuši galvu reibinošu rēbusu par priežu kalniem, bet nevaram saprast, kā tas atdala mūsmājas no jūras krasta, ja visa smilts, ko tu man esi devis, atrodas.
Es nevaru ar snīpi pa priekšu dēt olas no vienas atveres var iznākt tikai prātulīgais, bet no otras es apzvēru var rasties kauzalitāte.
Neviens man nevar piesmiet pilnu roku, jo es kā kultivatora armagedons varu slaucīt kaut vai ar galdautu, to visi zina.
Ja kāds būtu uz rokām mani nesis pretim snīpjiem, es varētu ar galvas vicināšanu likt sev saprast, ka viens algotnis ir divu trīslitra burku vērts sniedzes prauliņas vīrs.
Es nevaru apgalvot, ka dienas ir pietiekami pieskaitāmas, lai tajās iegultos kā karavānā.
Tu varbūt būtu domājis, ka volgograda ir pulgotāja, bet es tev saku ar tēju uz acīm, ka sniegs ir pārākais rudiments, tāpēc viņš ir vienīgais, kam piemīt kleptopauze.
Ja tu runā ar manu vīru, tu esi vistīrākais satīrs, bet sarunājies ar mani pavisam klusu un tu redzēsi, ka tievās tēvadēla meitas ir kājgalī sagūlušas un lispo.
Tu draudi man ar pagānu kariem, bet vienīgais tīksmināšanās iemesls atrodas un pazūd, tas ir galvvidus apvidus devītā stāva kroplis un mēness uz viņa pautiem pielīp pie liesmeņa.
Tā tas turpinājās trugacka gadus un devītā viļņa ēdienreize jau tagad var mani piemērīt kā kultivatora tesmeni.
Turgeņevs ir teicis pareizus vārdus, un viņa tējnīca ir uzsprāgusi kopā ar kolorīto ornamentu beirutas stacijā.
Mēs uz jūsu parakstiem liksim plaukstas, tās sildīsies pie jūsu kauzalitātes, bet ne pie ornamentālikas, ne pie kliedzieniem un mēness ir apreibis no stakles.
Tu raudi ar gaisu pa priekšu, un tālākā lidmašīna varētu mani notriekt, ja tai pie ķēžu reaktora būtu kāds propelāns, kapelāns vai resnā dirsa.
Tu pats raudi ar gaišu prātu, tu pats esi neviendabīgs lustras karinātājs un taisi no saviem iesmiem - all i ever wanted was ton, but you cursed me with your kurpe dāvā tik apsīkstoša tā ir vienīgais brīnums. |
|
Esmu izgājis cauri visiem ermoņiku cikliem, no time to waste.
Ja tas man atgādina par kriptovalūtu, es varu cēli ielekt kurpē.
Es tev jau sen teicu, ka dienas ir vienīgais propellers, kas garu paceļ pāri zolei.
Ja tu man iemestu ar pātagu, es varētu kļūt par zvēru, piemēram, cirkā, jo tikai tur par biļeti var dabūt šņabi, kurš ir garšīgs kā tērauda stienis pilnā ātrumā iztriecas cauri logam un sadragā man brilles, jā man tādas vajag, jo es slepus kniedēju briežus.
Pie mājas apteksnes līksmajā prātā varu pat ievīstīt pi zīmi, un tā strādās visos vienādojumos vai kolorītajos ušu māsteros.
Tā ir tīrākā tērce, ko tu man atsūtīji, es varu kaut vai reikjavīkot to no vienas sola malas uz tora paklāju, bet es nevaru manevros pazaudēties, tas nav iespējams.
Viens tatū māsters man atsūtīja paciņu ar gribas ēdāju piedāvājumu, tajā bija teikts, bet ne saklausīts, tāpēc bez monologa sienām mēs neuzcelsim kaspijas jūru vietējā mēroga pulicerā vai viņa kuņģī.
Ja tu liec man saprast savus satīras darbus, tu vari arī apēs manā vietā manas pusdienas, jo es esmu golods, es rakstu ar pirkstu. |
|
|