December 18th, 2023 |
|
Edvards Feirfakss bija viduslaiku tulkotājs un dzejnieks. Viņš bija dzimis Līdsā, sera Tomasa Feirfaksa no Dentonas Jorkšīrā nelikumīgais dēls, un visdrīzāk izglītību guvis Klēras zālē Kembridžā. Guvis atzinību par Taso Gerusalemme liberata tulkojumu, mainītais nosaukums Buloņas Godfrijs (sešpadsmit simtajā). Citi viņa darbi, kas viņa dzīves laikā netika publicēti, ir eklogi, epitāti un Demonoloģija, atskaite par raganu padarīšanām, kas sensacionāli praktizētas uz viņa paša ģimeni no 21. līdz 3. gadam.
Komentārs pie šķirkļa attiecas uz pēcapbūvi, kas varētu tikt attiecināta uz pašu eklodievu un talismanu vedinātājiem. Kūrmājas siltumizolācijas kolektorā pārbūvi redzējušais klosterzēns varbūtības grimasēs sapresētais un grimuāra vēlīnā dzenbudisma vedināts, kulminators izrevidēts un ponkš ponkš. Tā viņa tālā vedēja. |
|
kurš darba laikā sūc istabu, tas pa siekalu taku tiek vedināts. |
|
Nesošā korespondence par apvidvārdiem. Ko varam pateikt par šo locījumu? Daudzas reizes ir atgādināts par konfliktsituāciju noregulēšanu apveidos, kas neatbilst un nevar saturēt kodolmēģinājumus, bet viskozitāte nav noteicošais faktors, lai liktu priekšā skaistāko no audiem, kas ar atbruņojošu aci varētu izskatīties predatorisks. No tā tad arī secinām, ka pieblīvējums ap acīm saistīts galvenokārt un izslēdzošā kārtā ar bacili, kas televīzijas bākugunīs manījis pulsācijas sindromus un, apgarots selīnām breketēm, vaicā, vai kolorītisms ir attaisnojams vēlās un pārpusdienotās virtuvēs. Jau no kolaboracionisma laikiem sāktā dēka, skumjajā akmenī iecērtot rētu ar pusblisināšanos, kaitē kantorim un burtiski izvelcē sodrējus, papes garaiņus un solelikue arbitrāžu. |
|
|
Top of Page |
Powered by Sviesta Ciba |