|
no aklimpām visvērigākā ir skaistais marionešu cirks, kas ar baiļu degree ir naivs pats savā paštaisītā neviens nedara taisno lietu dienas pakarinas uz gāzes balona dienas ir cienījamas dāmas un mēness pārkarsis nedienu vedējiem uzgāza skaistumu uz galvas tas bija pašā breikdansa vidū un nedienas skaitījās skaistākas par dāmām no lodžijām un miegs ar kāzusu skaitīja papīrus, kas sakrituši skaudības guvernantēs un gaida skaidrību par pašu cēlāko manifestāciju, kas varēja viņām ilgviļņus izjaukt un skaidrības pātagas skaidas sarijās un nedienas pārvērtās par cienījamu kungu ar futlāri un skaidas pakaļdarinājumu alojā beigtas no cienījamā kunga skatiena skaidas padara cēlo par mulču un miegs ir pāridarītājs ikvienam skaistam skatījumam uz rozā skulls beigtin beidz nedienu vāceli neviens cēlais sarkofāgs nebija cēlāks par metālā kaltu skudru uz purna guvernante uzvilka skaidu vāceli un dienas par dieva sēcienu pārvērta konfliktā skaidu briketes arī mandragora bija izlocījusies no pūžņa un laidelējās pārākā ačgārnībā dievs pacēla skudru no pūžņa un laida tai pakavu sejā tas bija viņa lieliskais manevrs ar pūdētu zivi un dievs bija skaidrāks par kultūraugu un neviens nevarēja viņam iebilst ar skaidu pa pakausi vai kā tamlīdzīgi mēs pūdējām zivi no galvas līdz kājām tad pārģērbām elkoņos un laidām pa straumi putuplasta lustras un vietām tas izskatījās piepūties un vietām tas bija piepūsts balons no kura iekšām nāca gāzes un tas bija cirkus triks, ka lauvām lika sēdēt uz piepūsta degunradža un kad pūtiens pārklāja pārdurto audi tas nāca kā liels rēciens kā purkšķis stikla traukā tas lēja pāri malām olbaltumvielas un lēca un lēca kamēr pāri visām auklām nostieptais garais stāvs pārvērtās pērtiķu runā kā runādams rukšķē kā rukšķēdams tievais galvs vienmēr pacelsies gaisā bet resnā serpentīna gamma liegi nokarāsies par tavām nāsīm un ēsma pārvērtīs purkšķi par tēvareizi un tēvareize par mātes klēpi padarīs skudru taukainos matus un tie visi tievajās nāsīs atradīs brašuļus, kas kāpsies atpakaļ pret karu vērstā manifestā vai arī uzziedīs sviestu uz skaistajiem matiem un kodīs grebenes nost no putuplasta stiklotāja un neviens neredzēs skaistajā prusakus un neviens nejaudās runāt par manierēm un gudrība pārstās kost sev pirkstos un dos sev vietu zem saules ar grebeņu rotātiem pulsācijas atomiem vai arī ar klimpu vedeklām un vēl viņām būs musturi, kas pārtiks no pulsācijas grobiņas un viņas visas būs pārtikušas un dalīs maizi nabagiem un vilks kreveles līdzi kā rāvējslēdzējus pustukšajai pasaulei ko apņēmis bada kāsis un nedienas liks mušmirēm runāt patapinātā valodā un grumbas klās seju, ja tai nepāries pāri ar musturiem un tā tālāk kamēr ziema savā zēvelē un tā tālāk kamēr citplanētieši nedirsīs kamuškus vai arī slepkavnieciskais lustras licējs nebūs naudu salicis kabatā un kamēr nevilks uz citu planētu savu laukstrādnieku svītu un kamēr luksoforā neparādīsies gaisma un kamēr tunelī nebūs izklātas mēles un kamēr un kamēr kamēr zeme griezīs savu riku tikmēr būs uz filca kultūra un kamēr es būšu uz zirga tikmēr zirgs būs manifests un mēs ar viņa grumbām rausīsim lustras kabatā un laidīsim pāri sejai ar pātagu un tad tā būs no visām pusēm zigzagā un nesīs pusdienas siena gubās sēdošajiem un viņi laidīs ar skatienu pāri laukiem un laidīs lainerī pāri bārkstīm viņi lidos kā kunilingi un viņiem būs uz prievītes izšūts kultūraugs un mēness laidīs par to savu staru un gambītā sēdošais pulkstenis revidēs kabatas bateriju un darīs to ar ovālu muti un vēl mēlē iekodusies grāmatzīme lieku reizi pagriezīs galvu un laidīs skatienu pulkstenī tas atsitīs pretuzbrukumu un likvīdā mēle kodīs sev un varbūt pat apvemsies jau no pakulu grēdas vien viņa skudras būs pārākā gvelzēja amorfais lietaskoks un mēness skaidri redz savas paģiras ja tam vispār gribētos kaut ko redzēt un neviens viņam priekšā nepateiks un neviens arī no aizmugures nepateiks un netenkos un nevāks vāceles un neviens neviens jau no paša rīta viens uz leijerkastes uzsēdies viens ir ugunīs un viens ir zalve un gumijnieka pakavs arī ir no zelta un viss ir no pārticības raga gāgānu kara laikā tikai čučmeks būs bez semuškas un tikai viņa tālskatī rādīs programmu tikai viņa tīkla zeķē būs pārraide par to, kā govs pārkodusi ķēdi un laidusi gaisā raķetes no pārkarsušajām iekšām un vispār kosmonautikas brigāde ilgi strādās pie šīs parādības līdz ieslīgs krēslā un atgulsies zālē un pārģērbs pidžammu un bikses noliks stūrī pieskatīt paklāja pākstis, kurās būs sagūluši zirneklīši un krāsainās grāmatās meklēs sev dziju. |