| January 16th, 2023 |
|
acis uz klimata moci vien toties tauta sastāda skābenes sastāda diegus un daudzas nakts taureņu acis taks taks uz klimata beidzot parādījies beidzēju dramatisms un daudziem patīk beidzēju dramatisms, jo tas ir taisnākais no zarnu trakta un tiesājas ar grimasēm, lai taisītu gubernatorus un taisītu gubernatoru avenes un akveduktus ar tiem zarnu traktātiem toties tautiskais ir gaišāks par staburadzi un drīz tie visi izslienas taisnās zarnas kabatiņā un tiesiskās taisnvedības klimpas veicina drezīnu kā pūtēju orķestra diedziņus un taisnākos no skopumiem, kam bija arī piemetināts tā viņš tērzēja ar taisno zarnu un dienas gramatiski pareizi sastājās bet ne ombiputulenti un arī viņam pašam gandrīz katru reizi gadījās izvalbīties kaut kas nepiekāpīgi amorfs tanī gambītā bija staigājis ir viens taisnāks veids kā pārcilāt gubernantes un terases karafes kur tu vispār liki jā viņš ar mani runāja tiesnesis bija zelta barokālā zelta tupele tu terese es baklažāna bietes un taisnākais, ko varēja viņam iemest pa pakausi ir dienvidus zizlis un tiesnesis bija viņam licis skatīties acīs virtuves kombainam un taisnākais ko tas varēja nosist no zelta atmata ir viens velna piducis un viņš ar gaismas paviljonu bija vienisprātis, ka nekas nebija kaitējis gubernantei izveidot savu staciju un taisīt birkava kunga klimpas un atradās arī vienisprātis esoši gubernanti, kas ar taksi bija braukuši pēc dakšām un izvilināja bimbumbambu arī no visiem ieliktajiem vilcējiem, lai tiem būtu gandrīz nevienlīdzīgas acis un taisnas verandas, kur aiznest savas tases un snīpis arīdzan bija viņam licis skapītī veltnīšus un gambīta verandas ar skumbrijas ādām un tālākā tērzēšana beidzās vilcienam ejot nakts ešalonā un trombonā un kaligari dziļajā aizā uz atvēlētā skumbriju padirseņa lai viss bija beidzies bet kas bija akā beidzies tas taisnā veidā uz ai er es devās pie diploma sienām pielipa klukstes marijas un tālivalži buldozeristi īši namībijas skaistākās takas bija viņam likušas klusēt kaut būtu varējušas it sevišķi notievēt gaidāmā panta skumbriju treknumā uzvijušās skaistākās ermoņiku ledājiem pārklātas ja jau vajadzēja kaut ko pārklāt vai darboties un viņš bija tievs zirneklis un viņam bija vajadzība pēc nācijas siera un dienas beigušās jau ar tarelkina kungu beidzoties vai nost no primorskije gubernantu vaļsirdīgās skumju lekšanas uz validola sienām parādās siera kūkas un vīns ar breikdencu un darīja viņš avenes priecīgas ar saviem strupajiem pirkstiem un gandrīz aplauza ja jau bija ielīdis kur nevajag ja nebija pieturējies pie stāvlampas un nebija garšīgs pats par sevi it sevišķi ja viņš bija ilgvilnis ilzes matos un darīja skumbriju un darīja tarelku un teklu vedēju un bizbizmārīti izsnīpināja pa prievītes volānu it kā tāds tai būtu bijis nodēvēts un ielikts šūpulī un gandrīz bez mutes palicis ar morņikas sēdvietu un tad tikai pieglāstīja visiem pavecākiem kugiem astes un ūsu kastes un bija viņam paveicies ar pogcaurumu tur tekalēja lode |
|
nu kas ir ja kāds būtu teicis ka viss būs pīzdā daudzus gadus kad apēda ar kuvaldu visu mirstīgo miesu viens tarelkins viņš izvairījās būt redzams acīs nerādījās simboliskā dabā uzkašāja sev pauguriņu un dzēra amonija sīrupu lai sasildītu gubernantes dibenu un dabūja pa acis ar papēdi pa deniņiem dabūja ar kurpju šņori starp nāsīm pavisam godīgi sakot pa vienu nāsi iesūcās tarelkins un pa otru iznāc odu dancinātājs un tas bija caursitis šo štruntu un darinātās lecamauklas lecināja bazalta auskarus un deguna aizkarus un deguna pipetes un devītā stāva klūgas sita bietes tik stipri, ka visas nācijas bija piesūkušās sarkanām asinīm zilām asinīm un zaļām asinīm un tas viss beirutas stāvgrūdām pilnās karkasa vielas devējas pomādē caur ekrānam cauri viņam viņā ienāca asinis un staigāja pa viņa klūgu sita bilaterālistus un omes ar pēcgaršas tapiņām ausīs un darināja spodras auskaru grimases viņš tiešām sita cilvēkus ar āmuriem ar delveru pazolēm klapēja viņus pa deniņiem un būtībā padarīja par invalīdiem katrs pārdzīvojums individuālā līmenī līmē snīpīti karafei atpakaļ armatūrē brūces ar klandestīnu svītu un deviņas lustras karājas pie griesties griežas ap savu asfalta asti un darina klūgas dedzina tās neviens nebija sūdzēts jo skāde bija nodarināta un visam vajadzēja turpināties iedomāties tikai mazliet pakavēties pie bubierun sīrupa pie aroniju pilsdrupām pakārtas avenes gaida savas tarelkina kundzes un liecas tām pie krūtīm skūpstot un tēlojot mīmus jā tā ir džeza nakts un gaismas viļņojas trotuāru starpās visumam ir pieticis prāta pielaikot gubernantes bikses un tagad tās ir velnišķīgi notašķītas ar sietspiedes amorfajām gāzēm tās visas ir rūtainas un ūsainas kā kaligari tipogrāfa sievas svīteris jā viņai tiešām bija vasaras apakšveļa tai laikā un viņa gorījās gar logiem ar ogām pirkstos un stenografēja sava vīra siksnas un darīja to aiz patikas un baudas viņai patika satīns un viņai patik oktogonāli soda mēri par pāridarījumu ko atveldzējoies tējas garaiņos bija piesaistījis sastatņu ortodokss laikā kad mēris bija mēdīts un laikā kad literatūrzinātniece apprecēja apsargu jo abi bija mācījušies vienā skolā un šīs saites kaut mērdētas laika centrifūgā nespēja izārdīt grabažas zem tavām kājām visas tās kālija parka pārpalikušās ogles gruzdēja un dedzināja snaiperus ārā no piekūna nāsīm tās visas bija savādas vīzijas tās visas man atnesa pīpnieka kungs ar kundzi un vēl arī svaini izsvaidītu pa piemājas dārzu kā alegoriju spītībai un snaipam |
|
reiz viņam jautāja, vai viss bija pīzdā daudzus gadus? tad viņam čurājot no mutes podā iekrita neaizdedzināta cigarete, bet tas bija tikai šķitums, viņš joprojām sēdēja ar to pašu cigareti starp lūpām un aizdedzināja to ūdenim ārdoties tējkannā. |
|
impotentie smoļniji nevar iepist bākuguni un nevar valim izpist iekšas uz āru ņihuja nevar kā tādas sausās saujas kas pelēkiem mākoņiem sagrābtas ap grāmatām, no kurām nāk gaismekļi un dedzina nost hatas un huļūtes šļūtenēm apsējušies āzieši skriešus un jāšus piš pušu šļūtenes savam brūtgānam un ar nazi griež šņakstus un čukstiem griež nost savam nāceretietim saites kas to pie bildēm sūknējušas divas trešdaļas gadsimta un vēl vienu smirdīgu palagu makā ietītu un apraktu kaut kur ābeles rādiusā un ar bungām piespārdītu visu veltnīti zem acīm krabim bēbītim baigi jau no nuveicās ar tiem mezgliņiem baigi jau gribējās tur pa vidu pirkstu iebāzt kā naglu seglos iedzīt lai nekrīt acīs mati un lai hūtē sasmeltais ūdens triektos sejā ar laima garšu lai nomazgā uzacis no sejas nost priekš kam tās mani tirda visu dzirdu visu zinu teiktais nepateiktais aktuālais verdikts sasāpējis ānis drudžainas un ko tikai visu nepateica kad atvars bija atvērts tā nevar teikt acīs cilvēkam un sirdī tikai ābolā varētu to iedurkt garo nagu belcelbulbeli skudru tirgīza zagli blieti un kapraci uz grūtās krūts padirda briedi saspied kukaini iznīcini baudu sastopies ar kalpu un atdod viņam savu kapuci atgrūd patiesību kā nederīgu birku bacili un sanipedstaci burkā uz galda stāv vāze ar pīrāgu gribētos parīvēt gar sānu lai laicīgi lai pirms blaknēm radītu pienācīgu raktu ar pulku vēzi ar milnu un dragacēnu ja tam kāds atņemtu titulu ja tam kāds pateiktu, kas būs tālāk ja turks ir piedzēries nodur tam zirgu atņem indiāņiem tālskati atrodi tiem klauna ādu ar piešūtu pulksteni |
|
|
| Top of Page |
Powered by Sviesta Ciba |