|
Jašmitcbjuijs Icukengšhijs brauc ar mašīnu un raud, ka sodītais kļūst stulbs, diezgan labi nodemonstrēja, ka tā ir tiesa, kā gan savādāk novertēt sejas palmu un neatbildēšanu novēršanos un izņemšanu un tad dod drupačas kā putniņam pupiņas hram hram nograuž roku ruskuls un nograuztā roka ir vainas zīme saniknoja stulbumu, ka ļaunu darīt negribēdams iekrita mizērijā un mirstošām acīm skatījās uz gaismu caur miglu vēl sods būs par tām rīcībām bet nejau no vispārējā gara, bet no vispārēj gara jo tālāk jau jūs paši, paši redzat, ka citu uzturēt nevar, bet caur savu avertāciju nolikāt sevi pie sarkanā ābola ok bet triksters turpina malt savas dzirnaviņas panemot miglas šķipsnu un vatez kamoliņiem iekrasojot sarkanus vaigus viņu nenokert uz morales zoba jo viņa pītais grozs sakustas un aizrāpo čūskām skrūvēt riteņus noķeriet nu noformējušos triksteru viņš bija tik zemu ielejā, ka redzēja, neko dot neviens nevar, tikai ar to, kas viņi ir, tāpēc neko nav ko gaidīt un nāks ar paplēstām mutēm, kas nogājuši savas personas laipas, nāks pēc jaunā laika, pēc dzīves turpinājuma, jo izturot cikla beigas, sākas nākamais, kad var arī novecot ar godu, neviz selautot savas panckas kā spīdīgās ādas. Un pieaudzēt sev pimpi. |