|
problēma ir tajā, ka neko nedrīkst darīt. es gribētu paņemt buldozeru un šķūrēt zemi, bet es to nevaru, jo man to neviens neatļaus. bet tā sajūta, ka tu vari darīt, ko gribi, tā ir jāiegūst kaut kā savādāk. nevis pārkāpjot reglamentētos noteikumus, bet kaut kā savādāk. vismaz iegūt sajūtu, ka tu vari darīt visu, ko gribi, un tad ievērot noteikumus, lai nerastos problēmas. te es nonācu pie secinājuma, ka manī ir kaut kas, kas no manis zog. es neesmu to apzinājis, tāpēc nesapratu, kāpēc man visu laiku kaut kas pazūd. es pat nezinu, kas pazūd, bet kaut kas manī no manis zog. zog brīvības sajūtu. ar ko es atšķiros no platformas iemītniekiem, ja es arī sēžu noteiktā telpā un katru dienu skatos, kā paiet laiks. mani neviens netraucē, bet es neko nevaru darīt. iekšējais zaglis ir uzstājīgs, varbūt pat viņš var draudēt. katrā ziņā viņam ir laikam spēks. un ja es dodos šajā ceļojumā savas iekšējās pasaules uzbūvē, tad man būtu jāiepazīst negaidītas lietas, bet tāpēc jau mums ir dots prāts, vai ne, lai to visu varētu apdomāt un saprast. no tā jau arī ir tās eksistences šausmas. es, piemēram, dzīvoju noliegumā, esmu kaut kā adoptējies, bet tā kā sāku skatīties apkārt, ka varētu arī būt savādāk. nebrīvība varētu būt lielāka, bet arī brīvība varētu būt brīvāka. tas kristāliskais režģis, par ko visi runā, tas arī ir tas nosprausto likumu savienošanās punkts, kas pēc tam iet uz citiem punktiem kā tīklā. bet mums nez kāpēc ir iespēja arī neatrasties tīklā, bet paskatīties uz to, kad ir apmierinātas vajadzības, bet mēs to noturam par nevērtīgu tīklu un savā mājvietā tādu negribam, jo mums mājoklī viss ir tīrs. bet es tagad sāku aizrunāt acis, mana sākotnējā doma bija par brīvības sajūtu, es negribu tagad domāt par savu morālo statusu, jo saprotu, ka manu rīcību sekas tīklā ir radījušas noteiktus impulsus, kas man pēc vispārējiem likumiem liek kaut kā atbilstoši justies vai rīkoties. pagaidām šis pārsvars nav tik liels, lai tas būtu neizbēgami, bet visādi var būt. katrā ziņā cilvēks badā varētu arī atklāt pie sevis kādas neierastas īpašības. protams, ir variants ēst skujas un iebalzamēties, bet, kas tad ir tas, ko vēl varētu padarīt. varbūt būt brīvam? |
|
šis omikrons jau izskatās pēc pilsoņu kara scenārija |
|
šis pašreizējais iemesls ir kā iedzīvotāju masas novērtējums - ļoti slikti, 2, sēdies. |
|
esmu mazliet virs pašreizējās situācijas, jo jau savlaicīgi padevos, mani jau sen kontrolē, tāpēc šobrīd varu uzsēsties uz lidojošās vakcīnu raķetes un jāt uz tās, bet es nezinu, cik tas ir smieklīgi. |
|
mazliet brīnos ar visu mākslīgā intelekta attīstības tempu kā tad tos vispārējos vispasaules impulsus varēs raidīt, tikai jau ka ar mikroniem |
|
pa optisko kabeli iet mikroni un pa cilvēku neiet, kā tad tā? |
|
staļins par iemeslu būtu izvēlējies kaut ko jaudīgāku, kaut kādu tērauda zirgu vismaz, bet mēs jau viņu nomizojām. ja jau neviens nedomā, kāpēc tad valdībai būtu jādomā. viņiem kas, kāds mūžīgo dzīvošanu ir piesolījis? |
|
ja valdībā nav lasis, tad par ko mēs vispār runājam? |
|
vai virtuālā realitāte ir solis prom no kontakta ar ārpuszemes civilizācijām? |
|
|