|
cepurīšu kleisti atlocītām maliņām zem draugiem puteklīši sašņorētas maliņas atlocītas garās austiņas degunā sastiprināti kupidoni mērķauditorija sapiņķerēta ar atskārtumiem par albīno kakliņu drūzmējas cieši klāt štrumbantēm un gaida atkalas grēdas jauki pavadītā laikā un atsperēs dārglietu lādēs rindiņās un cepumiņos kraukšķīgos drupaču ēdmaņos un daudzās birzīs kas nav saslapinātas pret graujošo klimatu daudziem patīk šlipses ar ačgārnu vedekliņu draudzēties siloģismju varā un gaidīt klimpas uz sārta atvērta debesīm un miekšķēt sulu drāznieces papīra kulē driskas un pirdieniņi lēkā pa plauktiem mantkārīgi baudot rugāju delverību un dienišķo kapilāra guvernanti un dienas beigās atkalas grēdas jauktin sajaucas dienas beigtajā verandā ir atnācis rudens bargajā halātā un delverē apkārt kā šunu skvošs no mizas līdz piparmētru auskaram un atpakaļskatā glauda birokrāta atradumus un miegs raugās atkal u natkal pašā spožākajā skapītī un migalkas raujas pretim sulas stienim breksits ir brehte ir barometra serde ir dienas ir sienas ir arī pašam savas ikdienas un nedienas un inndienas ir vielas kas palīdz sēdēt un kas palīdz kūkot kaut arī tavas dzijas jau tagad jautā vai nebija viņas likušas man saprast savas gaišās dabas skumjas un iesals ir bijis veicinošs kopā ar sklerotiskiem puņķiem un nakts dāmām un iegareniem bambusiem un stiprām nāsīm ar atkailinātām sienas birutām ir neliels pārtraukums tajā kā redzam pasauli raugiet lai vietnieks nebūtu palicis skapī papīri atnesti graujošos auskaros un neviens nav mani sapinis bet tikai pavēl gaidīt rudzos un taujā pēc vardes ir nieks tādu saziepēt ar antresola putekļiem raugies kā papīri iz''skīst pilsdrupās un gaida aklimatizatora vēdekli un miega papīri jauktin sajaukti griežas apkārt pa spozmi un traukos atgaiņā maiņstrāvas un pireneju garderobi un maigajā redeļu plācenī miegs izcēlis skapīti ar brezentu un neiks pavēlējis tam apjaust tikai pašam savas iesmu pēdas un gailošiem purpura acetoniem gaida pilsdrupas tieši sev zem kājām atnes man apapīra amulet un atnes man to stipro klauvējienu ar gaismas paviljonu gar vienu aci atnes miezīša kunga siluetu un stileti un saujas paviršajā gammā ievilinātas un nepieder tik pat kā nevienam sila grimasētājam un atnestajā griezītē jauktin sajaucas skauģi un bravūrfnieki un atnestajā bravūras mansionā ir atkalas grēdas sapičkātas vienā siluetā kas atgādina beirutas mazās ieliņās un tagad tam visam pa vidu jaucas klaudestīns baroks un drosmes kabatas ir pilnas ar mauletiem barikādēm suslām un kuponiem no kupidona skapja augšas nolaižas brezenta mākonis un saplacina skumjās austeres uz viņu pašu grīdas un atkalas grēdas palikušas atbrīvotākas jauc gaisu visam kas nav piemīlīgs piemā'jas mežīnņs bet savvaļas kraujas grēdas un sintakses mopsis delverētājs un gaida paviljona sienas nākam tieši uz miega venērisko autonomimu un dragacēno skauģi biriutas tantes klaunu knaģi ar klaipēdas vielmaiņām un sāls pīrāgiem ar delverētaja armijas nazi un dienas gaitās pavēlošo skumju birokrātu kam pie prievītes pielipis kečupa buljons un deviņās stāva klaudzēs atņemtais sveiciens paģēr pietupties pie galda un sē'de't klausoties gaviļnieku uz acetona plāceņa lai tas varētu pastāstīt visas lietas miracle un dieziņ ko vēl par pīckām un stārastes mežiem pilniem brakanjeriem un pilniem revolveriem aukstiem zariem |