|
divas zivis auzās gaužas aušas dakšas sakša smaka ada adīkli vedekla sausās tualetes pakšos drūmi tup pūpēdis saēdies sēnes ir ilgviļņu nakts, siena priekšā sastājušies garāmgājēji un pīpē saule sviež savas rokas pa mutēm rakņājas riekšava ar diviem saviem papīriem, ko tie liedz tev darīt, tas ir likvīdais aktīvs ar sausā piena garšu un stabules pamatni pie bikšu priekšas sastājušies ļaudis un pīpē sastājušies garā rindā pākšaugi smēkē savas cigaretes un dīkdienībā pavīd spīgulis deniņos iešaujas alķīmiķis sašļucis serbs uz pupas lēkā skalda pantus dedzīgs vieglprātīgais audums mēnešiem ceļas cenas augšup riet saule saules pinums ir sasvīdis dalās sekrēti ir dienas vidus, kad cilvēks bez milicijas sastopas ar kapitulatoru armijas vienībām izkaisītām melhiorajās zarnās pa visu pavalsti kvēpi klaudzina pie durvīm un biedē sivēnus ar dakšām nāk iekšā pavēl un pērd pavei kāds savdabīgs dnb gabals tas būs mans mīlamais lācītis svīterītis ar kailu kumiju pa pirkstiem sastapies ar atstarpēm starp pirkstiem piestājuši ļaudis un pīpē ēd savas galvvidas sēd uz soliem pīpē pīlē daudz drāžas ačgārni krīt gultā un sapinas savās virvēs un prievēs pavēderēs glabā skumjas rokasgrāmatas kā pataisīt sevi par tēstu vircas vālu ar ovālu vāku un sinepju plāksteriem uz sejas dejojot tālāk nonāk garā laiva pie svina priedes kuras dobumā neviens nekad nav mājojis, bet ir paklīdis kāds tricelīgs bipeds un staigā ar saviem garajiem ceļgaliem pa laukiem un pīpē sadīrā ādas visiem sievastēva pīpariem un dedzīgi gaiņā prom odzes ar skaidru skatienu nomērī derības starp pigoru andi un senlatviešu priekamājas acetona turētāju oreo pertīciju un tas viss vienā lievenī bez savas rokas pielikšanas palikušais ačgārnais tēvadēls izperina ogli un dedzīgi sazvanās ar savām draudzenēm ollektīm, tad ar olnīcām un tad tēvareizes sludinātājām un dedzīgi iemaļ savā dzintariņā ačgārnos godus un sastatnes kas nav taisītas no ogles bet gatavotas no otu uzgaļiem un dedzīgajās derībās uzvarējušajam joku pastalniekam ir divas divvirus durvis padomā un viņš pa tām staigā iekšā un ārā kā salonā un kad kovboji sāk šaut pa olām, tad šerifs ar savu palīgu ļodzīgo lāgu devās pie cietuma sienām un runāja tādus vārdus iekšpus viens otram un pretējā virzienā pie salona durvīm parādījās doktors dārkijs ar stārķa kājām un delverīgi pa kabatām rakņādamies izņēma pusmonētu zelta auskara un deva to savam bikšupriekšas turētājam, lai tas nosauc to pilsētas vārdā un doktors dārkijs paņēma savas stārķa kājas salauza tās kā salauž puķes uz kāpņu laukumiņa un devies tālāk savās gaitās iztukšoja savu bikšupriekšu piebraukušajā kabatā kas aiztaisīja durvis un devās tajā virzienā kur federatīvā republika ir salikusi stāliņģus iepretim iebraucamajai mājai un deva saviem stalažiem pietiekamu iemeslu, lai iebrauktu roku kabatā kurā bija beigta pele un delverīgais akronīms saberzēja rokas un deva saviem stieņiem pieskarties pie acu āboliem bumbieru kātiņiem un aklimatizatora likvīdā zelta zazazelles pēdējā cirtienā pāri mauriņam izgaismojās tikai tās daļas no rokas kas bija saprotamas bet pretējās mājas logi bija puspievērti un pie tiem pīpēja ļaudis tad nokratīja pelnus sev zem kājām un nolaidās uz zemes lai saslaucītu liliju prusakus un dalīja saviem nievātājiem likvīdu zeltu lai tie būtu no nabadzības tik tālu cik mba zvaigzne ir tālu no purilīca |