|
Es biju tortes mērķis pirms dažām sekundēm, kad uzgrūdos senās pasaules matērijas skolotājai. Es nodomāju, ka tas ir šoks un sāku uzņemt par to filmu.
Nodomāju, ka joprojām spēju skatīties fiziku, bet notika kaut kas jauns. Tas bija tāds neliels eksperiments, kad pirmajā kadrā senatnīga izskata briesmonis uzsprāga liesmās un uz visām pusēm lidoja šķidrs stikls. Uz tuvējā galda 3200 kadriem sekundē izveidojās sprāgstošs briesmonis.
Tad briesmonis iegāja manā galdā.
Nākamajā kadrā astoņdesmit gadīgs vīrietis pa logu skatās kaut ko līdzīgu, kad šķīstošie sienas stikli satiekas ar lielgabala izmēra kartonu, kas tiek iemests logā.
Esmu redzējis kaut ko, kas atgādina divu stikla trauku satriekšanos. Katrs no tiem sit otram, kad es ielecu pa vidu, ielienu tajos, pielecu kājās un sašķaidu tos pret audeklu. Es redzu divas puses satriecamies, un vienam no stikliem rodas ieplīsums 2 cm dziļumā, un tas ir sāpīgi.
Bet to neviens nepamanīja! Taču tas izraisa lielu interesi, un man ir vairāki šī gadījuma attēli.
Pastāv virkne citu video materiālu, kas ilustrē patiesībā notiekošo, tostarp to, kā fiziķi sadur pāris briesmoņi. Bet pats svarīgākais, kas jāņem vērā, ka tas ir ļoti, ļoti dīvaini.
Otrajā video materiālā ir aina no pirmā, kuru jūs redzēsiet otrajā ar šādiem attēliem:
Tādēļ vēlos norādīt uz ideju, ar kuru saskāros šādā piemērā: Pirmais, ko izdarīju pirmajā video, bija, es noliku uz balkona glāzi ūdens, lai varētu pasmaržot pats savu parfimērijas pudelīti. Tas, ko mēs šobrīd darām, ir, mēs noliekam parfimērijas pudelīti uz stikla gabala.
Lūk, kas viņam bija prātā: vēl viena lieta, ko nodemonstrēt, bija tā pati, kas pirmajā video ar trim dažādām parfimērijas pudelītēm uz divām durvīm. Es jums varu parādīt, kā jūs to varat izdarīt logā, nevis otrajā video.
Bija interesanti vērot, ka ir sācies otrais eksperiments.
Tāpat ir ļoti fascinējoši redzēt, cik ātri var uzņemt attēlu ar ūdens glāzi uz galda. Es vienīgi atklāju, ka nebija iespējams panākt, ka vienā ūdens glāzē parādās spogulis, un es to būtu zinājis, ja būtu atmetis atpakaļ vienu ūdens glāzi un otru aizmetis projām.
Un ūdens glāze nebija vienīgā.
Viens piemērs: otrais eksperiments patiesībā ir ļoti vienkāršots. Varētu iet tālāk, neejot tālāk, un parādīt, kā ūdens glāze būtu varējusi izmainīt arī manu nomoda sapņu gaitu.
Liela daļa mana laika šajā jaunajā fizikas pasaulē ir aizvadīta zinātniski, kā man to iemācīja mana ģimene. Šobrīd strādāju Fizikas Institūtā un tikko esmu sācis mācīties pamatskolā. Un man ir bijusi iespēja darba laikā izmēģināt un veidot karjeru fizikā. Tā totāli ir bijusi spēle "Ja es to varētu un to būtu iespējams izdarīt, es kļūtu par izcilu matemātiķi!" Es mīlu savu ģimeni un ārkārtīgi cienu sevi gan personīgi, gan profesionāli.
Viens no intriģējošākajiem eksperimentiem, ko jebkad esmu redzējis, ir tāds, ka eksperiments ir vienkāršas ūdens glāzes eksistence. Ūdens glāzē jūs ievietojat tikai pusi pudeles. Jūsu virtuvē šis ūdens satur divas molekulas: ūdeņradi un skābekli, un hēlijs skābeklī ir ūdeņradis. Ja ievietosiet pusi pudeles ūdenī, tajā būs ūdeņradis, bet ūdenī tā nebūs. Tās visas ir ūdeņraža molekulas. Tad es tās ievietoju ūdens glāzē, un ūdeņradis ūdenī var veidot ūdeņraža gāzi - tā var noturēt ūdeni uz vietas - un tā noturēs ūdeņradi uz vietas. Tas jums dod milzīgu daudzumu ūdeņraža un skābekli, un ūdeņradis ūdenī to izspiedīs - bet tas ļauj dzīvībai kustēties, un tas ļauj mums augt un vairoties.
Bet cik daudz ūdeņraža var ietilpt glāzē? Ūdenī esošajā ūdeņradī būs daudz skābekļa, tāpēc jebkurā mums esošajā skābeklī būs ūdeņradis. Bet cik daudz no tā visa eksistēs un kas notiks, to ir ļoti grūti zināt.
Es zinu. |