Kontrapunkts - April 3rd, 2020

About April 3rd, 2020

08:02 pm
Es jūs visus īstenībā mīlu. Nesatraucieties, ka ciba varētu pazust, tā jau ir pazidusi, es mierīgi varu rakstīt tukšā gaisā. Ja es tuvākajā laikā nomirstu, nevienu nevainojiet, tā ir sirds.

08:04 pm
Tik brīnišķīga diena, tik brīniśķīgi burti.

08:15 pm
izsmejigi cietie diski sasaucas ar savam atraitnem mus visus grib ielikt kratina pie atverta laptoma pie atrasta sportoopa ka jau vins teica tas ir vienigais kas vinu atsauc armina es gribu lasit bet to ir tik gruti darit nu ko un kas ka tas ir vecs konservs tas ir vecs virus vins ir devis savas patiesas pedas savas artavas un tas tagad ir mani nonesusas no visa kas bija vina pilditaja uzdevuma un mes vinu tagad saucam par ierazu un par ierastu sintaksi ka jau tas bija vina zemenes rakstits ja vins vispar kaut ko no ta saprata ka literats un tas bija vinam uz pasu vidu nobidits un tas bija vina engelis tas bija vina siers un maize ak sis zekes ka tas bija vina radijis zemes dziles ta tas bija vinu panemis precibas un darijis savas lietas ar kauliniem pie adas un tas bija vina sentevu metodes iemiesojis un tagad leca ara no pedam.

08:56 pm
kā tas ir būt bez dvēseles? tas ir memuārs. tas ir tik liels icukengšs, ka neliekas nemaz saprotams, to, protams, nevar izseko, to, ko jautā par jautājumu. pamēģini tik pajautāt, paraut, tik pamēģini, dvēsele. tur turks, tur kurls, mēms krupis, tur tupele un tur kartupelis, tur esi tu, tas viss laivā nostatus no visa, kas zaigo. tā ir tīrākā prāta kritika - dzeja bez mēles, dzeja bez kupenām, bet atkailināta un sasmīdināta. iekārojiet mani, droši, no manis vairs nekas nav palicis, kas varētu palikt pāri, palikt aiz, viss ir iestīvināts lidojumam kurpē, kosmonautikas sporta tērps, kedas, botas, ķīla, meinstrīms, viss ir lielisks, viss piestāv, nike apavi, skrjamie apavi, siesta, migla, viserions uz pannas, vaidelote laiž burbuļus, vulfa ar akmeņiem kabatā staigā gar bortu. melni citroni meklē gumijas, kurās iekārt buramvārdus, arklus, enkurus, mutautus, visu, kas nav piestāvējis šajās rindās. vandāļi andalūziju sakāvuši leca gumijas, skolnieces ar paciņām citronu krāsoja sejas, izkrāsoja akvamarīnus, iekārojiet mani, droši, man nekas nav pretī, varat arī mīlēt, kāpēc, ne, droši, man nekas nav iebilstams, playboy. redeles uz mices, tiešām nav robežu, ko varu ar savu orbu, tam ir dzelzs priekškars, bet tas nekas, nejau kāds nepieejams mīlnieks, kāds āksts vai mūziķis, liriķis, pinkains lukstos pakarināts grābeklis, pakļauts cilvēks kā aizspļauta miza, bataijs izpirka mūsu grēkus, lai mums nebūtu jājūtas sātaniskiem, pat ja kristiešu marķīze mūs lika cilpās izrakstītās sīkiem burtiem, sīkiem baušļiem kā pakāpieniem, lamatām, slazdiem, mūsu plikie pēdu spilveniņi iegulst smaragdā, logā ielīkojas ar lociņiem, ar zirņu dīgstiem, kāda starpība, tas ir kosmoss, tas ir bezlimitu, tas ir paštaisīts, tas sauc pie sevis, brūklenājs brēc, bērns kārpa sūnas, smiltis, laid rociņu, vijoles lociņu, kociņu apķer ar govs samazgu (bataijs izpērk). no sliedes kādas vēl sliedes, kāds vēl pētersīlis nav svarīgi kurtizānes logos lauž žokļus par katru nepaklausību atkrīti kārklos atkrīti nebūtības ķēdēs žvadzi vien zvirbuli dīrā savas dēkas nenozīmīgas piezīmes pestilence kubiki metri purva radari skaņu meži andri eglīši brist ar paunām skaitīt pautiņus laidara uguņus neķer kreņķi uz žvābekli neķer kreņķi par breži liedaga meži skaidras debesis debīlais debisī debesīs sanesīs spilvenus kārklu latvieši iekurs uguni dejos un degs dancos un trakos svētnīca visa kā dienas gaišas beberbeķis steķis grābrklis sintizators skumjš mežs skaista daba zemenes dzērvenes ledus karalienes plīvurs uguns čūskas semuškas varbūt piedēvēt sev kādu ābeci varbūt atteikties no bumbieriem varbūt vilkt gumiju tagad stāvi rāma vīzija degunu augšā egle deg skaistas snīpja oratorijas malku velk mežā atpakaļ vilkme velk ābeci kur nu kurais nepiesārņo vidi saistaidi atbild uz jautājumiem auditorija klusē aizturi elpu elge ēd mežu salija tauriņi salija pistoles revolvera pomāde sadzina purngalos protežē vari būt līgans vari būt stīvs staignajā mežā aug māllēpju vīrs turas pie tautas tauva grauž plaukstu turki uz zirņiem zīmē raugu paraugu paraugi paraugu paraugi sniedzies pēc brētliņas brēc uz mani trejādi sauc mani vārdā mēli aiz zobiem raidiet uguni mēle zin zobiem ko pačukstēt ausī tausties gar bi un trejādu atmiņu iznira paģira lodāmura glāsts tauta ēd torti mani sauc vārdā tauta ēd torti tostu lej grēdā droši vien tā ir pareizi droši vien zāle ir palīdze drošs paliek nedrošs drošais ir spoks plaģiāts ģitārists spēlmaņu nakts torte ormanis leca gvelzēji tieši pretēji bija savā omā tiekamies tajā tur somā.

10:06 pm
Nav kur paņemt.
Top of Page Powered by Sviesta Ciba