|
the klerofilia of lerofencia indignum portigum sanktei invictus puricus dedalus misticum saistvielas nav tās labākās, kas atnes man mistifikāciju muminu fekāciju nejau kaut kādas podu lietas, bet gan agregācijas maindulnesus un nejau pašdisciplināras, bet lielskungu vaigā staigā uz ietves saistaudu saišķi klerikāļi stumda fekāliju nejau dibena izeju beidzamo mūmiju lietus mainās strēles nejau paliek bet atpaliek sastaidzinātas suņu lietas kaku rotas klozeta pogas nejau atejas piederumi kur spruksi tējas tauta skaidra lieta nejau skaidrība bet atpalicība stūres lietas vējdzirnavu orientālika strupi spraudņi klimpu grēdas gaidas un vaidi vadi un staigules klienti un burkšķi stipri piededzis ķieģelis klausi mani uz margrietiņas bet nejau kā dominance bet kā sastatnis uz kura plika galva klaigā vaigi klaigā savā viengabalainībā bez rētām un plīsumiem liesa ir tiesīga tai nu ir miņa kamēr nav sagrābta nagu vāts nejau kā kriminālistika bet kā svastikālisms klimpu kanibālisms rota rindā stājas stāja ātri brūk pēc brūtes lielās brūnās tabletes visiem nervu sistēma ir krēmīga vaigi sūrst bet fronte nemīl brukt tās patēriņš bet nejau nevaldāms impulss drīzāk kā maiga siena švīts staigā pa beretēm pa mākslinieku galvām bet nejau es te krizantēmu pakāpiens te filca cepure te svīters gaidu savu ķēniņu gaidi baltām acīm drīz nāks nejau spīlenes nedz arī špiļkas nekas tāds orientāls kā turku osmaņi nedz arī šampinjoni kaut kas burbst bet kaut kas sienās saitē nejau uzvalka piederums nedz kabatas nazis saliekams telts atbalsts tas ir tīrākā kultūra tas ir kā sēņu lietus ornamentālika tas runā ar puikām bet nejau kā balss no visuma drīzāk kā vistu saite drīzāk kā dārga izolācijas lente drīzāk kā skrūves ar uzgriezni tapas paipalas vari kaut vai paņemt mutē ogu un likt starp zobiem roku vari pārbaudīt balseni bet nejau kā uzvedināšana drīzāk kā attālināta novērošana drīzāk kā skatuve skursteņu stabule vēlies vēlēšanos paliknis uz tā zobi atstāj nospiestu neteikšu nelgu nedz pogu nedz našinieku nedz arī dāsnu dāmu kaut vai pārģērbies kleitā kaut vai slavē salaveci veco wēkšķi tulznas traucē strādāt ribās spiežas ārā tā kā gribas kādu feldšerieni varbūt pacientu ar placentu vai plāceni uz kura gulēt varu piedāvāt vācieti slāvu un kārklu latvieti poli ungāru un turku pupu uzspraust iesma galā sadurt vecu sardeli kurmi pacelt palodzes augstumā parādīt tam stambulu istambulu istabsmeitas lieveni tesmeni uz durvju šķirbas spoguļot kā ļoti gribas dirsu laizīt iesnām kreisām pleznām vindiktīvi telepātiski stipri naīvi ne nāvi nedz pleznu bet tieši plenēru zobu sāpju skepsi turkmenistānas beirutu un lorija draiveri kenu bezzobainu klaunu svarovski kristālisko iezi meiteņu dauzeni viltībnieku svinīgu svešu viesi ar sveci pārizdotu romānu rungu rāmi kleitu slāni piedurkni un volānu revolveri galu galā mezanīna kiosku brošu tanti zābaks velmēts roku spiedi staigā spilvens vecticībnieks jēkabs skots pārizdots dots pizdabols veicini nejau tālruni vicini vāli protams ka vāli vaļa asti nejau stiprini labāks ir tas kam robots sniedz pistoli ko nu šausi ko tausti mani dzirnavu tajā taču ir zosis nedz barankas nedz šņuksti vakarā gaidāmais raudiens x nes y lauvām nē tu neneglot pulgot stūri ved apkārt ved mani mašīna tieši te apkārt tieši te aplinkus redele raudzīta te es ir audzis un mirtin ne mirtin miera labad skaidru svabad laimē lustru benedikts st. |
|
touch me for a beer. is this for the keeps? |
|
pilgrims verlēns konsistencijs. |
|
vaidelote viserione salauztā spulgace descendancy into the abyss biš trūcīgāk moš a moš mošus ābrahams zābakos no vilnas moš cistercijs min uz papēžiem moš vīlē linus nejau linux vari dot pieci tas bija nejau gāgāns tas bija trūcīgs tūcīgs pū pū kvernē vien vēldienīt didam daktisks šļakatisks cilts plēn dūmos viņš kož lūpā žļurkst spīdumi zem kājām viņš iet ar kājām viņš min pedāļus viņš trin trūcīgos trin trūcīgos sapogus sapogātos aromus termosus un tukšpaurītes taurītes nēzdogu berezovski s.p. suns parauj kraukšķ galdi mīnas visapkārt uzkāpi pārkāpi blaukš trūcīgais pielec miegā klankš trūkst vārdu lai aprakstītu šo sajūtu tā ir kā menesnīca tā spīd tieši logā tā ir ideja tā tik ir ideja gaiļi dzied pusnaktī zapīts kāpj pa logu iekšā tūrksties drebi salti sviedri noslaukies ar sviestu vēl dien un tu bij kraukšķis tu bij tas spīdīgs metāls man plaukst tas ir kā dien skaidrs kā zbns no dbsīm kaut vai tas pats kas vienmēr kaut vai debīls kaut vai kefīrā mērcēts īkšķis kaut tu mani saprati pret rītu logā bija iespīdējis zbns un tas tagad paliek starp mums šis stiprais tēraudlietais dbns kaut nu tā būtu ahū tarhūns ienesas telpā visiem aizkrīt elpa izrāde ir sākta un bez sava gala nāk dāmas tērpos dāmas kuplās kleitās ar parūkām un špricēm šķērēm un bērēm uz paplātes uzkaisīts laika ritums kaut kāds vielisks nelabums kaut kāds stulbs iegansts lai paliktu mājās tārpi tērpos trupi ēd savus nomaļus apceri vien šo ticīnu tas ir mums abiem mūsu abu labā tas arbūzs ir tukšs tas pauris ir glups tups pups klaudestīnais muzikologs atverg nevaru saprast kas par atvaru atpakaļ patīt nevar apogs tas nav kaut kas uz to pusi kaut kas uz ortodoksiju toksisks nekas tieši tik nenozīmīgs šis arguments šķiet ka atmetot matus uz aizmuguri tu saproti kur lietas stāv tās ir te tās nav tās vienmēr ir tiešas nedaudz pašķieb galvu tas ir eklērs jā patiesi un petit eclair kā tu to zināji tu iekodi lūpā tu sūrsti uz mana gūsta esmu jautājis esmu bijis jaunāks jautrāks varbūt pat tiešāks vari kā es pašķiebt galvu vari uz mana vaiga uzlikt roku tā nu nebūs ecēša nebūs arī nekāda garās zāles lieta vari mani pacienāt vari uz rosolu uzaicināt kafijā bija piens bet pienā bija patiesība tu izdzēri artēriju tu nospiedi aplikāciju tagad tā ir nospiesta plakana negācija noraidījums vēls sveiciens vakarā vielmaiņas sakarā piemetināms kaut kas uz to pusi kaut kas īsts parazīts pasacīts piebīdīts pasniegts sniegs paciņā diegs rokā zobs kokā skaidrs kā diena vēl viens nejau travestīts bet priecīgs zirgā min ar galvu lec uz to pusi kur puduri mīl trusi liec sev aiz auss salocītu serdi vedini uz domu ved aiz rokas klausies kā skan kā atbalss nes ziņu verlibrs tas kad bija atdzimis skumjš kad uz plec nav plaukstas kurls kad lec saule akls kad tronī sēž lauva vuderkind vienmēr tā vienmēr savādāk nekā nebija te nu bija zvaigžņu stunda brīdis klusuma vaimanu dieniņ klāt jauns cēliens drēbes plīst pušumi dzīst ved mani pie rokas uz lauka plīst klusums izbirst nejau rosols izbirst vēl viens klusums. |