|
šlopiklaks viss attālināti attālināts tālu ir ideāls bet te ir membrānu starpas kaut kāda pavalstība domā kamēr aizmieg baigā akcīze aizspraud ar kādu vārdu tukšības sajūtu jo nekāds ideālais ierocis nav gatavs dalīšanai un nav pat nekāds acumērs tas ir tas ja ne baigs tad vasarīgs vai arī kapucis kamēr atsakās rakstīt jauku brēcienu domā darīt dara darīdams domā acīs skatīdamies gan jau sarecēs drausmīgi vakars ar cepuru kultu un gambītu laid lai raksta bērni raksta dienasgrāmatas kapteinis kanāda gatavo rokas granātas lauž cirsmu jauku virsmu daudz darāmā ko darīt ar kodolu lustru brigāde lēkā pēc vates daudz padarīts vēl darāmā daudz ovulē balticovo love train dagestan petuški laiks piedot saviem pāridarītājiem re kā piedūrās adata pie plates sienas lēkā veras un aizveras svari sver un sper daudz laimes mērkaķīši ļaudones buloņas mežs skaisti kalni un priedes bez brēkas butes lēkā ārā no mutes laukstrādnieks paņēmis duti uz rokas nes smaidot kapara gumijas apkārt laizāmpantam un tad tas uz vecišķo ir atģidies kādi jūs āksti kļūstat ar gadiem ja jums nav pamatīga bāze izplūst saplūst patē tik tā vien ka vai laiza gumiju dod tik papīru uztīšu cigareti gaidāms auksts laiks laikam jāsapako ziemelis vai arī bandrolē visus vārdus nevar aizstāt var tikai piemeklēt vīstoklīti vari kaut vai paspert man smaidu es to uzlasīšu ar grēku uz pusēm skaista vabole pudele laista dārzu domā daudz darīt vēl šovakar varbūt var pieķert un atņemt smaragdu varbūt var uz tasītes uzliet graviera sievas peldbaseinu un davai daram tā ka lietus ūdens nav vis nekāds bet ir gan tāds smaidi bez frizūras bez glazūras un bez cenzūras lauki ir sastrādāti lauki sten grib gulēt bet tu neļauj savai astei iespiest kurtizāni ganāmpulkā jo tur ož un kož un rej un spārda dīvānu ar kājām beidz nu runāt streipuļo uz gultu un neguli vēl kādu stundu jo tā ir marcipāna pils kurai iegruvis ir jumts tas ir vulkāniskais iezis gadsimta sākuma spīgulis vai arī vigulis žigulis šnabis deguns un recidīvs pildījums galvanizēts sniega pļēgurs daudz nerunājot novilka jaciņu izģērba savu priekšstatu par rāciju un davai tagad nu ka tik būs redīsi no gaisa kritīs un sniegs būs bez mices būs kaut kāds vice vai arī ģērbtuvēs parādīsies spaiss tas ir drausmīgi šādu drēgnumu šādu lētu audumu pašuj bikses no skrotīm beidz revidēt plauktiņus tie atbild uz manu satricinājumu cik jauki ietērpt sajūtu vārdos kaut kādu uzplaiksnījumu purvīša balvu par baltu velti par balti vesti un bar bikšu bukti davai iedzersim par snaiperi davai davai noliec pie durvīm pudeli ruma armanjaka konjaka sarkanā baltā vīna pudura un koši rozā precīzi tik daudz lai būtu malvīne davai nu noliec pie durvīm prezīti tur tik vēl pietrūkst laiks tas ir balts vīndara sprands davai nu davai kauzalitāte gaida spaidu darbi atcelti uz lencīti drošs baraviks uz pogas griež precīzi presīti sešās daļās tad astoņās tad nūģis pienāk pie ģīmetnes un samet to precīzi kaudzīti pa kaudzītei kamēr alfrēds kalniņš ar savu spieķi klaudzina pie sliekšņa tas ir ošņātājs jurītis kuram zem brezenta paslēptas slēpes par pieci rubļi nopirka preses pīrāgu un davai tagad zvetēt davai zem gliemežiem paliksim kleksi nu redz kā atdzīvināja pīgozni nu redz kā tas bija tik izsenis šis pavediens kad bija izslīdējis un pāri sejai skrējis kamēr pēdējā sekundē pa milimetram vien tik vien kā cienījams cilvēks žaketē un piedurkni ausī davai rādām viņam pasauli lai tajā ieskrien motocikls lai tajā būtu pauguri un davai tagad dodam tev roku un laižam prieka virpulī kā jau tas bija rakstīts avīzē avast multiplayer delivered layer spread across the universs this blossom selfesteem and raketa banbasa skaipa priedes prasa dod tai multiplikatora plikni un dod tai revīzijas palātas mutes dod tai spīkeri un dod tai ķiveri kā jau peace corps gatavoja šo ruleti tā mēs to ar pleznām atraugājam atpakaļ pacietīgajās ragū piramīdās kurās tās sprakšķ kurās tās zvēr sev cepuri no galvas noraut un samīt trotuāru putraimos un guru lauž pacietību lauž stereo un mono lauž pats savu galvu un tilta balstu būsi ticis līdz cukurvatai un kokosrieksta malai ļauj lai tevi upe nes kā piens kas pienes klāt pie lūpām rododendru mēmu bet prasīgu rotu ar rokturi atver sev pasauli kurā viss ir barība. |