|
tikko beidzu tīrīt kadagas nulli jeb nabaga kaparu kāsītis tik kāsē uz pusēm ar žagām un kāda man tur daļa es saku īsi un kodolīgi un pat garīgajā līmenī nemēģinu teiktajam piešķirt papildus nozīmi es vienkārši pasaku lai tas būtu pateikts un es neatkārtoju ja man pārprasa, lai gan teikts tika skaidri ja neklausās tad lai izskalo lupatu velna milti karina drēbes vienu otrai virsū kamēr garderobiste tā uzblīdusi ka plēš pogas no krūtīm kā apmetumu no griestiem kā savelk virvi žēl ka man nav vairs ko teikt tāpēc tik beru kotikus jo gribētos lai tā līnija tiešām nekad nebeidzas un kad es apstājos tas ir kā sakniedēta metāla plāksne tas ir pretējs tam kā izkust virsū saldējumam un tad ir perturbance x2 un ko no manis gliemeža var gaidīt, ja es neesmu tekstuālis esmu liesminieks un beidziet man piekasīties par krāsaino metālu tīrīšanu es biju ļoti noguris šodien mazliet paklausījos reivā paskatījos čaturbāti un hookup spot ikstajos video paspēlēju krasautu man tur ir eldorado dzeltena krāsa un tad sāka palikt garlaicīgi aizgāju vienkārši alumīnēties un ar laiku palika labāk no tā ka negribēju vairs izlikties vienkārši ar savu aso līko nazi visā garumā pa trijām šķautnēm un trim krāsām velku velku tad nolobu kā mizu sametu mizas garas garas vienā kaudzē drīzāk saklāju tad apsienu bunti pa vidu un nesu aiz krūma pa tumsu un lietu ai jāaiziet vēl kapariņš parullēt ceturtdien aizvedīšu nodot un ielikšu atvilktnītē neiztērēšu varbūt kādu riepu ziemai nopirkšu lai gan tam vajadzētu būt kādam ekskluzīvākam klubiņam kuram pataupīt varbūt zelta monētiņām kā manam tētiņam patīk kolekcionēt kam tad vispār jākrāj man mazliet apniek tas svārsta ritms kādā sokas mans vēstījums tam vajadzētu būt tik klusam kā klusība nedzirdamam bet tas tik pērļo ka man visa spēka aiziet uz izvairīšanos no lauriem luarēzas klosterī sēžot uz kruasāniem un ēdot krēslus. |
|
sublimētās ciešanas mēdz būt dienas kad es braucu ar trīs kategoriju automobiļiem pie tam vēl roku ar motorizēto roku un kas tev par daļu man dienā garām pabrauc pieci bataljoni un pēc tam es viņus satieku pie pusdienu galda ēd to pašu kāpostu zupu un tur rokā to pašu maizi kaut vai sīvākais depo kooperatīvs ceļ sev māju un tai visapkārt saber augstu zemes valni lai nošķirtos no ārpasaules no augšpasaules droši vien izskatīsies kā krāters ar vārtiem un caurlaidēm bez savas caurlaidības neiztikt arī tev mans mazais draudziņ tāpēc ver nu acis ciet un dusi saldi. |