kodolīgums.jēlums - May 7th, 2019

About May 7th, 2019

09:31 pm
knapi atcerējos punkta paroli šitaki skorgouts vēl es krutāks nepalieku tikai no ziluma vien dzied dziesmas ezis, kurš nav pantomīma klozetos saspēries rozes jau no jaundāliņa gadumijas bija viņa dzestrais prāts no rutīnas atnests ar kravaskāta sliedi laikam laužas ārpus dienas ritma gaita saiva gandrīz no paša gala ir sācies kaut kāds ērmots luksofors, kurš nav nekāds dižais prāta sīrups, bet tomēr savu artavu dod mērinstrumentu kvintesencei ja tam vispār var dot tādu olu kas pati plīst uz savas iekšas attēlo cilvēka dvēseli un liek tai runāt diktofonā jau no paša sākuma viņam bija skaidrs, ka tas nevar turpināties ilgi, tam noteikti ir savas artavas jādāvā arī jelgavai un kādai vēl stacijai jūs piedāvātu iknedēļas laikrakstus ar paraksta pieprasījumu atģidās no spārdītas vates sasausnē runa ar to jau viņš pie mutes ķērās tīrīja mēli laikam viņam tikai pašā sākumā bija tāds iegansts uzmeklēt laidara ausis, lai tajās saprastos ar kalvinistiem, kuriem nebija pret senatno kultūru nekāda naida piezīmes jau tas vien, ka nedienas vajāja katru stāmerienieti viņiem visiem bija savi rotkaļi un katram tam bija savas sastantes piestātnē kurās cēlās vētras un ļaudi tvērās tajās bija ložmetēju kalni un vēl kas neaprakstāms, ja tam vispār bija kāda iesauka vēl dota, tad tā bija no tā paša devēja, kurš būtu varējis atsaukties uz paņevežu un vēl arī atspolēt līdz garīdzniecības instrumentārija, kura pēdējais gvelziens ir par to, lai manās miesās rastos trases kuru gliemeži atvaira orangutānijas kuras ar saviem skipidriem laidelējas te lejā te atkal lecaut augšā kā gaišzilas bikses ar lindopondija pildījumu jau no pašas kreses viņas resnās rokas dzēla ar tasītēm sasvērtās aromas kaismīgajās robotoptrijās kā jau no izsecinātā gliemja lēcējiem un plēcējiem un laidara pastarīšiem bija vainagi vainas apziņas un klaiņojoši suņi kuri bez ciešanām viņš visu laiku mēģināja uzrakstīt gramatiski pareizu teikumu un rakstīja un rakstīja un tam nebija gala viņš iedzēra viagru un viņa vaigi svīda to kauli bija plakaniski piegūluši elkoņiem un lādēja savus ļodzīgos balstus pret padebesi ar tādu spēku uzmeta gaisā, ka visa velēna izsmēla savas krūtažas no piena elkiem elektrificētiem spundēm šņabja lādiņi sprāgstot atmet skabargas tālu pret torpēdām kuru aizķeršanās vēlmes atskabargainas plēksnes velkot pret ūdens jūriņu un gaidāmo pantmēru gaistošā liedaga pilsdrupās jau tad bija gaidījuši savus launagus, ka par pildspalvām neesot gribējuši runāt viņš staigā ar kruķiem ķeras pie sevi pilnībā nenodošiem pretmetiem lai kaut kā nolīdzinātu laiku līdz sava pašsavākšanai un lai viņa zeķe ir kā spilvendrāna kam pret vaigu rīvējas gāzbetona elkonis kurš velkonis tas treibergs un gaida saviem zvaniem izskanam petūnijas ja jau viņām tā gribas ģērbties tveicē tad aicini viņu piesist ar pātagu un izgāzt kādu azbestu no pleilistes leijeriem vien sonātes krāj putekļus rauš diendienītes ar visām saknēm un kniebj adatas pret stāvu princeton kultivātora akadēmijā iesnidzis mazliet sniega tas tūlīņ savākts un uz lūriņu. kas ir tas lielais notikums kurš ir tikko noticis?
Top of Page Powered by Sviesta Ciba