|
Gilette ziema svelme gāž no kājām tāds aukstums ka kauli sasalst vari atrast avarējušu kuģi un uzvārīt savu kāju tēju uz iesmiem polārlapsas dejo ulisu un visiem ir sārti vaigi nāk pavasaris un rudens cerīgās acis nomaina polārlapsu dvesma kad tās pieskaras papīram ar spalvu viss pilnīgi iemācīts no dzejoļu krājuma pat mūžīgā mīlestība kas liek šņukstēt skarbiem vīriem ar nūtriju asinīm uz rokām sit viņu pret klinti iešauj kaklā aizlaid sēdēt uz peldoša ledus gabala zilam sasalušam tūplim uzlaid dvašu valhala izklāta uz virtuves galda pie krāsns termoss ar krūzi spaida rullē būda brauc pa mūžīgo sasalumu fjordiem kadiljakiem žiguļiem moskvičiem taizemes zupām un pupiem kultūrā ar zivs ādu apsedzies kāpurķēdnieks stumj sniega vētru un koda pirkstus vai izdosies trāpīt redīsam sirdī jo tur šodien ir balle ar čūskām, odzēm, krokodiļādas pērlēm un ādām ādām ādām dot kom dūt tom ar prieku pavēstīju par hermētisma iestāšanos turpmāk tikai strikti noteikti tikai tā un nekā savādāk un to visu kārtīgi randomizēt un cukurvati rokā doties cauri nosauļotam pūlim kas visu ierauga kā no jauna kā kaujot aunu būtu iegriezis pirkstā un baigi sāpētu, sūrstētu. |
|
Zeķes un āmuri izstāstīsim visu, ko gribam izstāstīt zdraste. |