| January 17th, 2019 |
|
Sapņoju, ka velku čūsku āro no mutes. Ar vienu roku vilku aiz astes ar otru cauri ādai sataustot galvu krūšukurvja apvidū stūmu uz augšu. Pēc tam braucu ar riteni un cīņu suns balts man tā kā gribēja ķerties kājās bet tā spēlmanīgi, cēlu kājas augšā, turpinot ripot. |
|
Varbūt no tā, ka saskatījos, kā jaunieši krievijā modificē savu ķermeni, tetovē uz sejas un acu baltumus, ka tie forever paliek melni. |
|
uzmanību uzmanību es jums stādu priekšā stāstu no laukiem, tas tika sacerēts ar ksavieru trīsdesmit minūšu laikā. Lūdzu, baudiet. lai gan es neapsolu ka tas neatstās jūs vienaldzīgus attiecībā uz tādu kanālu kur es strīmotu savu skrīnšotu tiešajā ēterī kas arī ir strīmošana pa viļņiem ar akvalangiem un bet es aizrāvos, lūdzu piedāvāju jums savu rupeju:
Domā, ka saule ir palikusi mazāka un tas viņai patīk vai arī varbūt klaviatūra ir stiprāka par peli un meli salikti maisā un nesti uz tirgu un izmesti dubļos un garā vājie metušies peļķēs četrāpus un lasījuši pātarus jo tolaik tie bija iedarbīgi un kā es vispār taisos šo darīt veselu stundu no vietas liekas ka es redzu varavīksni un tās lapas ir kā vācu burtliču uzvārdi un taktili tik tālu tiktali mēs viņiem iemūžinājām tādas pelēkās šūnas, kas nebija no manis nolaidušas acis un pagaidām viss atbilst patiesībai tik tālu tik labi kā tiki taki tum es piemēram šobrīd apzinos, ka es šo darīšu stundu un to es saku tam, kurš būs tajā galā varavīksnes alā un mēs tajā raudzīsimies un smiesimies mēs tajā tiešām esam bijuši un tais dienās kad kovboji jāja uz neapgūtām zemēm, viņi zināja, ka viņus tur sagaida pēdējais ciems un tālāk būs tikai padomā kā izskatās muša, kad tā lidinās pie griestiem un ja tā lidinās ziemeļu ainavā pavasarī kad kokiem jau lapas izplaukušas tas ir kā bārda izkritusi vai kaut kāds tāds trauks un ja godīgi tas varētu būt labs iemesls atrasties tādā kā savādā svešatnībā un īpatnā veidā pat visas blusas to salasa tas ir es gribēju teikt, ka pompidūrs mūs šodien ielūdz uz cafe del mar un mēs tur taisamies doties ar oditu tasi un tresi un arī cipresi it kā tas būtu uzrakstīts uz marmorbaltas ādas tā it kā es tamborētu boksterētu un vienlaicīgi brauktu ar vilcienu kamēr tas ieskrienas kā bokseris kurš taupa spēkus un kad pretinieks ir noguris viņš ir vieglāk ievainojams tāpēc jānokausē zirga pēdas un jādodas tajā izrādē pilnīgā neapdzīvotībā tikai mans kumeļš mana plints panna cirvis virves cv nazis un cietais disks bez kura jebkurš pārgājiens būtu izrāviens no savas burtiskās miesas kā ar visām drēbēm būtu iepinies avīzēs un nevarētu atvērt savu kafijas kanniņu lai gan tā būtu kā krājkasīte vai kā taburetīte runāt runa bet nedeva to trieku ar kuru mēs dzīvojam dien dienā ar vienām tādām mokām es būtu varējis arī izsecināt par pātagām un stagnācijas gadiem kad ar smaganām raka zemi un tajā iesprauda raķeti lai izšautu gaisā un būtu gaišs kad patiesībā poda acs jau guļ un visas slinkās pakaļas patruļas pavadītas ievada jauno ad free society kad katram vārdam pat būtu varētu kādas nozīmes tā kā padomā būdamas vai varbūt ar ūdeni aplietas zemeslodes es varbūt kaut ko nesaprotu, bet ūdens aizņem pusi manas mājas es pat varu ūdenī dzīvoties kā zivs, tad kāpēc nepārvākties dzīvot uz okeāna tur ir otra lielākā populācija aiz zemes populācijas jo viņi sevi baigi rēķina un tad sanāk tāds kā klintī iekalts cements or štoļi tā ka sagremot to ir grūti es viņam ieteico palasīt liotāru un es viņu aizvedu uz attālu ciematu asv un mēs viņam tur iemācījām tādas rūtiņas caur kurām spīd redelītes un aiz tām ja sažmiedz acis cieši vispārīgās kaleidoskopes puķes aug un trakās meitenes skraida apkārt pilnīgā brīvībā tipa pašas sev arī nomedī ēdienu nomedī pieraksta apraksta savas sajūtas un tad tās kā lielgabala stobrā iebāž ecēšas un ņems tagad raustīt uz visām pusēm kamēr pudelglāze vēl pusē varam jau arī ieraut kodiantu no melnburnas melnajiem rajoniem kur to brūvē no provianta kas izcepts cūku bērēs un izsmērēts pa apkaltiem zirgu stilbiem tā ka tās kara asinis kas tur lija uz neskūtām miesām tās tiešām bija visīstākās asinis kas pa īstam iesūcās zemē un lsdēja sevi kā pitorgu jau jau to izvēlējos tagad mazliet pārslēgsim kanālu un atgādināsim saviem skatītājiem, ka mani strīmi kur es reālajā laikā drukāju uz ekrāna stereotipu atlauzējus un tad to salauzēju strupāko aiz astes paņēma un ieslogīja loģikā un tāda skolas arhitektūra man patīk kur ir ņemts vērā tas ka asimetrija acī var saglabāties pat līdz piecdesmit gadiem turpretī spoža gaisma no cd var izrādīties pilnīgs tt un beigās vēl visi parakstās sarokojas un protams tiekas neformālā gaisotnē kur formaldehīna ir mazākās mērāmās apakšbikses mums ir šajā stendā pie pievilkšanās dēļiem bija piestiprinātas artikulētas mutantes un viņās viss gailēja kā radioaktīvs radio aktīvs dīdžejs radio aktīvs šodienas pārraidē mēs raustīsim sevi aiz pravietiskajām gaismas emblēmām un manierīgā sejas staipītāja gaitā izveidos mielastu ar saviem biedriem tiešā pašteces simpozija galijā un leikatrijā kuras piedzimušos dēlus bija nosaukušas par prometejiešiem un viņi bija diženi vēsturnieki slāņu krājēji jau vairākās paaudzēs pierakstīja personīgo vēsturi un zināja stāstīt ka tīri labi izprotot kodolīgākos eriotārus tieši tā viņi ir vieni no slavenākajām ciltīm kloākas teltis tie sacēluši ar atgāztiem kātiem tāpēc viņu antropomorfā ikdienišķība var arī izveidot kaut ko līdzīgu beibei vai arī piemēram ar sāls stabiņu pa cīsiņu bradākš ir liels izcilnis pēc sprādziena tāds kā mazliet nemanāms bet tajā pašā laikā mēs varam viņu uzcienāt ar akcentu un mēģināt to selekcionēt tādās apmēra gammās što tas pat nav vērts kā to ērts tas nav veids kā izklāstīt kolosālo un to tēvišķo kas mūsos ir pudelēs pildīts tas tiešām ir viens vienīgs sprādziens ārpus nekurienes kura tad arī ir viena starp vairākām pakaļām un tādā kā pirtī pilnīgi atrodos sajūtos kā tomāts vai redīss vai zaļais zirnis vai kolrābis vai tatāru zivs vai kaut kāds mopsis tēvapopsis ir izvilkts šis staignājs jau pietiekami tālu lai no tā atmiekšķētos kaut kādas sekundes no tā visa ieguldītā, kas nebija miniatūrs brīdī kad sāku rakstīt par savu nogurumu rakstīt tā it kā man mamutu dienas būtu pielipušas pie pupsika un slaucējas jau stāv un skatās uz mani kā uz govi es jau arī vienreiz kaut kādā tālā sapnī biju govs bet ja godīgi tad es nebiju komijs nē komijs viņš labo g burtu uz k viņš patvaļīgi iejaucas pidarkā tā it kā man būtu tikai kādā noteiktā veidā jāraksta un pat ja tas ir jādara tad atgāzenes stacijā vēl tagad stāv tramvajs ar kuru sd-36 gadā mēs ar alb draugu tādu kā partneri stiluetu un bankrotu tu viņam ar ilgviļņu rāciju iemeti pa sprandu un viņš bija tik dievišķš ka es sāku izskatīties pēc krokodila vai begemota bet tu biji tik daiļa amata meistare ka tev pat piešķīra diplomu par aeroplāna modelēšanu sabiedrībes intereses izbūvēja apkaimē autobusa pieturas un tās publicēja tādā kā ka zagta kabatas formāta papīrus viņš publicēja vot un darīja to ar pinkainu roku nevis p-inkainu es teicu bez p bet viņš izlaboja tu duraks taisi problēmas kur tās taksometrā neatrodas brauca no lidostas visapkārt mājas es raugos uz tām un saprotu ka esmu atbraucis pie atraugas un viņa mani uzņem laipni lai gan vienlaicīgi arī liek saprast ka es joprojām eju pa ielu un nekur neesmu atnācis tikai apstājies uz ielas nopircis uzreiz lai ierakstītos laikmeta kultūrā un tikai pēc tam saprotis, ka viņam pietrūkst laika tas ir iztērē naudu un vienlaicīgi laiku kas ir pa viduci tam ko tu dari ar savu akaci kad tas prasa mantas iedod tam pa stangu un tango džerijs dža pa rej vien suns ir div suņ san tu klās var būt pie galda pasēdēsim nevis dīvānā tā kā tād asambleji abi skatās vienā virzienā un projicē uz sevi visu kas ir stilbs un izdilis Tbilisi kaiju gumijas un akvamarīnās dzīves tumes un patumes un jumta kores kas bija ar to arī saprasts kā atrasties zem jumta viņi to okupēja un atradās uz tā bet mēs apakš tā un viņu svars spieda uz mūsu dvēselēm un mēs pacēlām svaru pieņēmāmies tajā kā desmit tumes dienā izēdis un tad ar karoti pa galdu sācis sist pēc sivēna tad nu mēs arī viņam sivēnu iedevām lai ēd es kā iedomājos ka man vēl kādas ičkērijas minūtes jāraksta es pat varu aplēst cik tas ir ja es pulksteni neredzu varbūt pusstunda pagājusi un es stāvu vidū kā rindas vidū un visi stāv rindā uz mani un es tad nesaprotu pēc kā tad es stāvu rindā ja visi stāv rindā pēc manis un tas man notic noliek uz galda poltiniku un saka ar atvāztiem zobiem lai es viņam ieleju limonādi kokolo un sastieptā pirksta gali un malas satiekas tieši tai naktī kad tango dejotājs verdi bija sastapies ar saviem pases datiem ko viņam pa pastu atsūtīja telefonijas kundze ar telegrāfijas jaunkundzi satikušies kādā kafetērijā un nolēmuši dejot tango bet tā kā pedro nebija savas iespējas liegi izgorīties bez mitas nemeditējot uz savu pārgalvību mesties tādā mežonīgā dejā tad viņš to sev arī apsolījis, ka neviens gaismas agremans nespēs uz manu vārdu papildināšanas manieri iztirzāt tieši tajā brīdī kad uz mani muša uzkakās. Šī ir pusstunda. Man laikam vajadzētu pauzi kafijku papit i pabaltat. |
|
eu, excelsior, man nav nevienas filmas. |
|
|
| Top of Page |
Powered by Sviesta Ciba |