|
Šleitan to sakausēto izstumto klavesīnu mētāja verandā, es zināju tam vārdu, torpedēja, izlūkdienesti nesa saviem bravūriem spēkus sūcošo, tam mutē bija rokas pulkstenis, tam bija trijstūrim līdzīgs emīls dārziņš, viņš to bija noklausījies trolejbusā pretstatā ar noklausīto tramvajā vai vilcienā, viņš gribēja sev piedēvēt simbiozi starp pjatigorska kungu un lakāna kungiem ar vienu pusi sejas tādu kā mazliet paralizētu, viņš piegādāja tiem avīzes un avīzē ietītu nāvīti nāriņu ar rimbuļiem zem acīm melnas acenes, rokās pulstenis un trīsdaļīgs uzvalks, kādu es kādreiz gribētu redzēt acīs, kas manī raugās ar uzdrukātu krekliņu, kareklis pāri debesīm over the hill and bill suškenadze iedzēra glāzi ūdens un viņa priekšā izritinājās ikea literators, kura panākumi bija viņam likuši rīkoties sekojoši - tas riteni bija salocījis kāršu kartēšanas manierē un bija arī laicīgi izdarījis šleperi-raiferi. |