|
triankālija budēlis laida gar ausīm skaidas tās drebēja vienā miesā, tām bija sausa āda tev skatienā pamanāms kāds svešs cilvēks kurā tu esi iemīlējusies tevī rādās skaistas ainas tu esi tāda kā bīdelniekce skaidrs ka taustiņinstrumenti bija viņa garīgā daba, bet es nespēju saprast, kāpēc luksofors ir staipīgāks par gumiju, kurai pielikts gabaliņš stikla uzlauztas acis saskrāpēts ģīmis skaidas pa plati danco un līmeņrādis ir staignāks par taustiņinstrumentālista vokālo partitūru klavierēm un četriem altiem ar pneimatiku un surogātpastu, kurš tiek izgāzts getliņos tomātu pastai pie kājām pienaglots strups tērauds un es viņā ietinu mencu ar tītara gaļu aizlipināju būceni un traucos skraidīt un raudāt ar klavierēm uz krūtīm es tēsu savu limozīnu un viņš pija pasteļtonī ar karietes ratu un dinamisko atmiņas sistēmu. |