| November 15th, 2017 |
|
Viena pele pielipa uzreiz pēc gaismas izslēgšanas, izmetu pa logu; otra mēģināja tikt no papīra pa nakti uz rītu pamodos agrāk un ar šaupeli iznesu brikšņos. |
|
pēc pirmās darba dienas (nezinu, vai tas ir darbs, jo nezinu, vai man par to maksā, es it kā mācos; mācos jau arī, elektrībā ir visādas lietas, kas jāzina) jutos nedaudz apdauzīts, sāpēja acis, biju nedaudz drūms un raudulīgs. šodien jau ir tīri labi, sēžu uz ķebļa un nav sajūtas, ka jāizdomā, kas tagad jādara, vienkārši sēžu, ēdu makreli, sēžu. biju veikalā; ejot ap tējas stenda stūri man pagāja garām meitene, ar pusi acs paskatījos, apstājos skatīties tējas, skatos tālāk ir otra kompanjone, es tā nospriedu, ka viņas ir predatores, ceļā uz to, lai sazvanītu koku, tādas kuras noteikti zina, ko grib - kādu izpist. trīs sekundes paskatījos uz tējām un aizgāju, jo biju tās otras redzes centrā un ienāca prātā, ka tā varētu būt fruktoze. |
|
istabā velku vilnas zeķes tādas gandrīz līdz celim, tad šonakt sapņoju, ka viena zeķe kā ar žileti pārgriezta gareniski un stilbs tāds kā ar stikla klājumu un apakšā kaut kādi šķidruma apvidi, es tā nodomāju, tas ir normāli? nodomāju, nu gan, tagad man jāpievērš būs liela uzmanība kāju veselībai, tāds kā liels lūzums dzīvē, pavērsiens. |
|
|
| Top of Page |
Powered by Sviesta Ciba |
