|
Kas tur radio klausās trijos naktī? Es vakar tā skrēju uz bleidraneri, ka man viss apakškrekla bija slapjš, ko es arī novilku, sēžot piektajā rindā. |
|
Modris visu atkārto, Modris visu atkārto. |
|
Psihisms, bet tas man vajadzīgs rakstīšanai, tikai es nerakstu. Toties Zemlikā uzzināju, ka sejā ir jābūt mieram. Labi, kad kāds paskaidro. |
|
Runājot par "es arī gribu", mani varbūt arī paņemtu, tikai man vēl kaut kas jāizdara, varbūt jānodzīvo dzīve. |
|
Vakar uz ielas redzēju pogu un neskatījos uz viņu, viņa arī uz mani neskatījās, pagāju garām un jutu tādu kā viņas augstprātību un nodomāju, haha, augstprātība taču korumpē. |
|
Pirms kāda gada redzēju arī tēju uz vērmanes stūra, viņa izskatījās izbiedēta un ejot garām teicu, bū. |
|
Es laikam vairs nedzīšu matus, savādāk cilvēki domā, ka esmu bandīts. Turklāt, lai būtu neievērojams, man vajadzētu būt mazākam augumā. |
|
Mans uzskats ir, ka tie, kas smēķē, nespēj rakstīt. |
|
Turklāt manas amplitūdas ir tādas, lai tās varētu koriģēt. |
|
Ja izdomāšu braukt uz Zemliku, tad man jāievēro trīs lietas - miers sejā, cilvēciska laipnība un savstarpēja cieņa. |
|
Un katram latvietim turbo traktoru. |
|
Kāpēc jūs, brālīši, mani ostresizējat? |
|
Kā sauc to, ko sauc? Kapuce. |
|
They call him sučarņiks - kad būšu dabūjis savu tiesu, tad jūs varēsiet sākt dabūnot. |
|
Vispār es varētu praktizēt, ka pie manis atbrauc un atved bulciņas. |
|
you don't fuck with cibas puff. |
|
Man patīk ar kājām mieloties pie mūra. |
|
manu jaunāko grāmatu sauks PARALONS ar apakšvirsrakstu (starp citu laba ideja, ieskaņot radio raidījumu, stāstīt par viļa lāča bibliotēku, kad fonā īd bērns un taisa jocīgas skaņas) Idiots. Tas būs stāsts par politiskās konjungtūras trūkumu šajā darbā jeb kā metafikcija skatās pati uz sevi bez bodriāra radītajām plaknēm gar to, ko es izdomāju no zila gaisa un neņemu vērā vispār kultūrvēsturi un ja es saņemos aiziet uz Krišjāņa Barona ielas 40.namu, tad es saprotu, ka vispirms ir bijuši 39 un tad ir nācis mans nams kā pēdējais nams garā strīpā namu, kas turpina planētas pilsētas zaļā ielejā pie bikšturiem un apsūnojušiem kausiem, kuros smejas sniegs (forši, ka raidījumus taisa mūsdienu holokostu izdzīvojušie, tas ir pašreizējie latviešu jaunieši, kas pārdzīvojuši holokostu, tas ir, kā pašreizējie, ko tu jūti, neizskatās, ka vēl kāds tam piekristu, emociju jūra, nekas nav reāls, izniekoju savu laiku, vai tu tici tam, ko redzi, man spīdēt vai kliegt? ja mūzikā atļaujas visu, tad literatūrā nevar atļauties visu pārējie, jo viņiem pēc tam par to ir jārunā, tāpēc pats tas oriģināldarbs jau ir apzagts ar to tiesu, kas pēc tam tiks tā sakarā izteikta, bet redziet mūzikā viņi pasaka, ko grib un kā grib un pēc tam jau var vienalga ko teikt, tas ir kā ēst šokolādi, kad šī šokolāde papildina tavu ķermeni kā veselīgu olbaltumu un yellow kicks in the door of the moor es visu laiku daru tikai to, kas ir optimāli. |
|
Metālu varu klausīties kā projekciju uz ārpusi. |
|
savu laiku londonā mēģināšu izdzīvot, skatoties filmu "a field in england", jo savādāk šis laiks man asociējas vienīgi ar nervu sabrukumu. |
|
ja tu esi normāls, intelektuāls cilvēks un punkts tev nav frendlistē, tad tu esi biased. |
|
bīēst, kā saprotat, nozīmē to, ka jūs nepaņems kā filmā "es arī gribu". |
|
es jau vidusskolā aizstāvēju vājākos un es aizstāvēšu punktu. |
|
haha, lai es gribētu pārliecināt? es taču pārāk labi zinu, pie kā noved pārlieku viegla uzticēšanās. tā noved pie caps. tas bija punkts, kas lidoja debesīs nevis supermens un tik vien mēs viņu redzējām. maisiņi zem acīm. |
|
tētis šodien prasīja, kāpēc es raustu valodu, ka esmu sācis raustīt pēc londonas, es teicu, ka man jāsaņemas, lai kaut ko paskaidrotu, jo man tas neinteresē. |
|
tā viņš ir, es esmu īsts mākslinieks. |
|
pierādījums, ka es labi orientējos instinktismā, ir šāds (un to var attiecināt arī uz manu domāšanu) - kad tu čurā pie durvīm un tev nāk šķaudiens, tad šķaudi uz citu pusi, tādā veidā cilvēkam, kas dzirdēs šķaudienu, būs mazākas iespējas duducēt, ka tu čurā. |
|
bet, kur ved šāda domāšana, tas taču ir strupceļš. |
|
kurš klonēja klonētās kaijas, varbūt mit čomskis? man, piemēram, par čomski viss ir skaidrs no diskusijas ar fuko. |
|
ja visi to zin, tad kāpēc vēl nav sākusies atmoda? vispār jau ir gan, tikai to, tā pat kā revolūciju, netulko. ja ukrainā tā bija revolūcija, tad ļaudis sacēlās pret savu vadītāju, bet vada viņš tos kur pa mūsdienu ekonomi sociālajām saitēm, tas ir, labiekārtošana, energoapgāde, diplomātiskais korpuss un corpus mundi, bet revolūcija ir kā rāvējslēdzēji, ja 90% ražo viena firma, tad baobabu juris iekrīt labā konjungtūrā. |
|
jūs pazīstat baobabu juri? viņš dzīvo te pat kaimiņos, uz terases. |
|
es visu laiku gaidīju, kad beigsies runāšana. |
|
konfektes serenāde nav ietītas papīrā, bet ielīmētas. |
|
cilvēki mani aizvaino, kad aizvainojas, jo iemesla kaut kā savādāk uz mani reaģēt viņiem nav, tad jau es esmu tāds kā artis, aizvainots. |
|
tētis ienāk, ierauga tabakas lapas karājamies un saka, kas tev tur žūst, narkotikas? es tāds ieturu pauzi, viņš tāds kaut ko, tad tabaka. es tāds, tā ir tabaka. vispār pie krāsns pīpē, tad sirds sāk sāpēt, jo svaiga gaisa nav, jāizbāž galva pa logu mazliet. |
|
vai tu sevi drāz vai kādu citu, tā tomēr laikam ir agresija. |
|
mani laikam neviens nav izdrāzis. mani londonā gribēja sistēma izdrāzt un es tā spirinājos pretī, ka man nomainīja plati. pēc tam gāju un fotografēju, kā rādu faku uz visādiem lendskeipiem. esmu ierakstīts diskā, kurš griežas ātrāk par mario, kurš uzkāpis uz krūtīm. es kaut ko gribēju zīmīgu teikt, bet aizmirsu. |
|
haha, labs joks, 24 stundu rakstīšanas maratons. kaut kā karstuma vilnis uznāca un man pārāk patīk gulēt, lai es sevi piespiestu, es nekad sevi nespiedīšu, bet varētu tā gadīties, ka aizraujos, tas būtu zīmīgi. |
|
|