|
ieži šorīt bieži bez jebkādas pievienotās ievērības
mazliet izkliedēti, lai saprastu savu
uz jūtām balstītu sniegabriku
braku kātiņš gāja beta aizgāja sniegi salipuši pie pirksta
tā tā kuram nav mācības kurš ir viskozs kurš ir berliozs
kuram nav kārkliņa kurš ir pats par sevi
trūdošas lapas ir savā kārtībā
iemieso rudeni varētu gozēties
graut ļautiņiem cerību strādāt
varētu atļauties ieķerties māgā
nevienam nepietiek neviens nav trausls
tikai tukumā trako kauslis
mierīgā garā bez pārmēru pūles
sastindzis dzindzelis kniebjas ar dūri
dūnu segā nav drūmuma, tik vien kā plīts krāsns dūmenis
izlicies garšļaukus viendien un citreiz
kā zirgā pakārta grabaža jāj
pa ierakumu lauku ložmetēja galva
ar stiprām paģirām kliņģeri grieza
saprata savu tiesu un likvīds ir padzēries
pienu uz strautiņa veselību novilkta miesa
atstāta karāties bizonam vēderā
tā laikam būs jaunākā modeļa miesa
ar krāsainām kleitām uz vietas
ar koraļļu rifiem pie vienas vietas
pie asfalta ērzeļiem pie kamieļu vēderiem
turamies turamies tūlīt būs pietura
ar saldu krējumu un pinceti ziedes
uzspiestas paražas un uz pieres
sarecējis rokdarbu prozas darbs
ar atvilktni ievilkt pa vārīgu vietu
izlec no apcirkņa stalaktīts iezis
mazliet paskatās kabatās atrod tur prieku
sašlipsējas un kož sev asv marlē
bundestāga kliedzienos agrā rītā
un pelēkā volgā aiz aizkaru loga
ar pilnu derību vāceli un ar speciālām precīzām pogām
miljons tērēts uz dzelzceļu
spīdīgs ir mierīgais iedzīvotājs bez tērgalu
bez ierunu un bez savas gribas
kā patoss kas izcelts krastā sameklēt pienu
jaunu salu atklāšanai un sev par prieku
viņš ielicis kādam vietējam kabatā runas pavedienu. |