Viena lapa - January 5th, 2017

About January 5th, 2017

07:36 pm
he was silently led to believe there are inconsistencies among his peers and he revolutionized the idea that idols abovī try to millionize your ideals as perhaps the šļoba which requires lot work do permit themselves coconut corks snorting digestion self adhesiveness pulverizing torment on the plane of flowery stencily drop pīk kwoi.

07:40 pm
pulverizācijas kokete kā izvairīties no zariem lidojot cauri žogam no lidmašīnas var redzēt manu nabu es redzu tavu skatienu un aizsteidzos tam priekšā jo tik ātri spēj skriet tikai spārdītājs. es apsēžos zem sava svara ar identitātes numuru divi viens ir vēl viens, bet tas uz mums neskatās. es redzu sev priekšā ātru vilcienu un apdzenu to ar trosē iekārtu pienu, man veicas. redziet, šeit no mūsu puses raugoties var redzēt zebras, bet manu tempu tās espēj izsekot ar savu astes ļipu, un jūs arī nemācēsiet paskaidrot savām kasetēm, kā tas nācies, ka puisītis ar zizli, kuram pārmet mēmumu, ir radies no petrolejas lampas un ir pats augstais petroneļs.

07:48 pm
izsavedīšu ka es sev nu vienu telpu vilcienu un man ir jāatbild uz daudziem jautājumiem, un kad viņam prasa iedalījumu, ir īpaši apjucis, bet ātri savu jokojumu aizmirst un ir tīrasiņu radības sods un mēs redzam kā viņš funkcionē, kad atrodas saldējumu galā un kā diedelē naudu, kad ir princis uz krupja mēs arī redzam viņa tirgīzu tas spīd cauri miesai un nestājas pretim skaidrības miegainumu un vārdu mekles pasīvajam agresijam, kas ir mūsos tas paliks mūžos un trāpīts ar taras kasti skatiens pārbijies no dienas, kad ar slimības katlu viņš nesīss savai māšelei iespēju izvairīties no papīru pieprasīšanas par visiem viņa paveiktajiem darbiem kā mērsragā būtu mērcēts trūcīgs vīns ar gilgamešu un tarelkinu no otrās b klases sīrups pret klepu iedalījums vitrāža miegainā mana pakaļa kas slauc govi ar pliekanu izskatu sejā kā būtu lūpukrāsā pakritis un tagad ir kniepadatu vikings.

07:54 pm
es redzu tavu vizuālo vizāžu un esmu trennēts ilgstoši pavadīt vientulībā es izdomāju sev pasauli kā ārējo orgānu ar kuru pasmelt varu no triļļa lielā resnā melni smagā un kārtīgi garšīgā taras katla jo īpaši taras katla un it īpaši tara sz obos paņemts norauts rokturis ir viņa ilgviļņu moto un es viņu redzēju pie slimnīcas viņam bija dzerta pase un skaists skatiens ārā pa logu pāri kobrām un līķiem ar galdautiem apsietiem actekiem mēs viņus tad arī ielūdzām uz to klimatizāciju no pašas atejas sienām līdz mērogam, kas nebija kraha palīgs un bija arī viens vienīgs pārticības mielasts ar kaprīzu guvernīri aiz aproces kur nu vēl nemeklēsi apsēstais tu taču esi rakis būtu tad arī blējis kā ploks un tad arī acī iekšā ar aploks un taisns kā pertūzis es taču viņam score tas ir pats lemesis es viņam vispār nepatīku un esmu pateicīgs par katru jaunu varavīksnes dienu.

08:13 pm
ja gribi ārstēties, tev jāatrodas vanabī stāvoklī, bet tik un tā tev vajadzēs vienu svešu izkapti, kas tev izbīda to kaklu tai taigā tik dziļi iekšā koksnē ir gājusi mūsu pirksts ka es ne pirkts ne pārdots esmu atnācis šeit un savas sēžas un klepoju rokturī un atslēgas caurumā klepo tu kleopatra uz platīna poda ir vai nav kāds tur raksturs tu jau sen sen teici kautrīgs mitrā logā marli kārdams ka tā atslēga kas tevi peklei garām kvēpa miera labad lievens tagad pacēlis ir pēdu lai tajā atnāktu kokto un kaut ko tur.

09:21 pm
vai zināt, ko domāju ar kristīni opolais, kad viņa ir uz skatuves. pareizi, tēju.
Top of Page Powered by Sviesta Ciba