|
es nemāku lasīt un rakstīt, un, to sakot, es negribu ielaisties diskusijā par ciema padomes radiatoriem. sabiedrība ir izravēta kā tīra kultūra. zāles tā pat šur tur aug, bet tas jau ir normāli, galvenais, lai stādiem pietiek vietas. ir pāris pamatjautājumi par kuriem ir vērts atgādināt. tie ir katorga, civilā dzīve. ir vēl arī militārā, bet tas tā nenopietni šobrīd, jo, nu kā, lai cik zvērīgi nebūtu radikālie islāmisti, viņus taču profesionālie karavīri vienkārši ar kalkulatoriem atsviedīs līdz televizoram, tas ir, kā mums par to ir jāzina. mēs jau arī zinām, bet, vai tad no tā kaut kas mainās fiziskajā sajūtā, kad tev pienāk pavēste par obligāto iesaukumu. un vēl ir tā, ka viņiem tur izdala vatiniekus no gabaliem šūtus un pārsvarā viņi nav vienkrāsaini, un matus skuj tā, ka vienam noskuj tikai priekšā, citam tikai aizmugurē, un tad tādus klaunus tu redzi visu laiku sev apkārt un tevi tā redz un tu nekad neesi viens, pie darba tevi visu laiku vēro sargi, bet barakā tev jāguļ vienā telpā ar divsimts citiem, un nekad nav klusuma. civilajā dzīvē turpretī tu vari izvēlēties pats sava uzvalka audumu un pie reizes vilkt pusdienas ar vienu kakla malu. |
|
man ir trīs rutki, kuros ieliku medu un eju tikai padzerties. |