|
sapratāt, ka galvenais ir nevis nedomāt, bet domāt tā, lai kompjūters to nepamana, kā arī nevis vāvuļot visas tās frāzes, ko ziņās piedāvā, nu viss pilnīgi visākais no kaut kāda feminisma līdz demokrātijai, empātijai, selindžeram un nu visākais, kur tā doma sāk parādīties, tur vari būt drošs, ka esi noķerts jeb tava doma tiek izbeigta. vienīgais veids kā nespēlēt pašam pret sevi ir domāt vismazākajā iespējamajā punktā, jo kompjūters vēl nav pārņēmis visu un viņš nevar pārņemt visu, tad labāk uzreiz atkāpināt savas robežas līdz visattālākajām, jo kompjūters nāk, lai apstātos pie vismazākajām robežām. tas būs tas brīdis, kad varēsiet dot prettriecienu, bet visi šībrīža centieni ir ne tikai vīpsnu pelnījuši, bet ir arī apsveicami un uzslavējami, jo nevajag nodot savas cilvēciskās vērtības jeb vajag tās izseminēt jaunajai un janajām paaudzēm, jo tās ēd, bet mēs gaidām savu nāvi, kas notiks pie punkta sienām. |