October 1st, 2016 |
Osohins band, revidējot garos kātus, rodas... | 10:23 am |
---|
|
Baudas kārē mani slīcināt tie grib baudas kārē mani ormaņi no senas tautas nāca baumas tiem kas nāca baudi savu balto dvēsli labo savu pakavu auna pieres ādā baumas nepietiks ne tik, cik baudas kāre grozās baudas kāres rozā štrumbantēs mēs redzam to no paša gala labos mantu glabātājos drosmes veidotājam nepatīk nekas no zelta, bet no ovālā, no plastmasas gammas nekontrolēti baidās uzrauties uz acetona smilgas vilnas miežos iegarenās svilšanas māka baudā sakrustotām rokām visiem patīk dzīves tīņi itin labi kā man priekā laimdota no linu lejas, lai tai smadzenes sāk strādāt baudas kariķētā lietū baumas nekontrolē likstas, jo tām bauda atnesta no sekstes baudas vienmēr garozā kā bīdmērs maina resno galu pret to lielo baudas kāro nozīmīguma slavu augumos no plastmasas līdz budapeštai no plātīzera godkārīgākās aumaļu jurisprudences biedējošos augļos, priekos un bēdās saredzot godalgu šim laikam par kura drošo augli murtiju nav man nekas sakāms pleznas tālu skana, baidos, ka tas nenāks labu galu maizes rozēs plastikāta skujas atlidoja briesmu ganos plazmas orangutānos no plazmas neko nevar sabradāt makarona griesti labi, ka tie uzvaņģojas zobenzēvelē kā piektā lodāmura mežģīnēs un transā uzrauties uz magones ar plastisko ķirurģiju manos omulīgos ziedos nēsā saulstarus no klondaikas līdz brīžam neredzamam lokam apkārt ādai tieši šeit, kur pleznas nekontrolēti nerodas augšup uz trotuāru, mainot zobenzivi pret katiķiešu melno zemes saini apšubekas lodā, delverē resnās gana govis ar rezignētu robežpārkāpēju sodu laižot atkal un atkal kobaltās zobenu verandas prom augsne neko nepiedāvā zobenbrāļiem, jo miegs neko nav teicis priekšā lozungu auberžīnes nekontrolēti baritonē maizes iecienīto baudkāri pleznas nekontrolē šo besīgo austrumu gudrību no plātīzera rokas plātīzeriem, mani nekontrolēti veido zemenes sāls ar zobratiem tik drošiem kā aizvēsturisks pleznas augšējais reģistrators plaukstas uzvedas kā ievērības cienīgs baudas loceklis pleznas neko konkrētu nevar atrast šajos austrumos pakaišu pēdas ir vēl šodien gandrīz rezignētas māla podos marmora atkalatgriešanās mālupes logos ar bezierunu stāžu ar grobiņas statujas gandrīz nevarīgo acāliju lietos pleznas uzvedas kā senegāliete sniegā, lai gan tai nav baumu. |
|
|
Top of Page |
Powered by Sviesta Ciba |