| May 20th, 2016 |
|
Viņa un viņas kaķis. Viss tek, viss mainās. |
|
Valdzinošās stacijas mums nesniegs pajumti nekad: mums ir bail to garajos gaiteņos. Un lai pārdzīvotu šīs spiedīgās minūtes, šos gadsimtus skrandās, mēs sevi žņaugsim - stiprāk un stipràk. |
|
Kādreiz mēs mīlējām spīdekļus gada izskaņā, šauri līdzenumi: šeit satecēja mūsu redzesloki kā mūsu bērnības gadu vētrainās straumes. Nav vairs nekā - vien atspulgi mežos, kur jautri iedzīvojas absurdi dzīvnieki, pazīstami augi. |
|
|
| Top of Page |
Powered by Sviesta Ciba |