| May 19th, 2016 |
|
Mums mutē ir sauss kā pazudušā tuksnesī; mūsu acis klejo bez mērķa, bez cerības. |
|
Mums palikušas tikai kafejnīcas, mēs šeit sanākam kopā: dzert atsvaidzinošas mikstūras, atšķaidītus alkoholus pie galdiņiem, lipīgiem kā trotuāri, uz kuriem kritušas mūsu vakarējās mirušās ēnas. |
|
Laiku pa laikam vējš mūs apņem lielām, aukstām plaukstām un piesien pie kokiem, kurus izgriezusi saule. |
|
Mēs smejamies unisonā, dziedam dziesmas, un neviens pats par sevi vairs nezina, kā pukst viņa sirds. Drudzis mūs atlaiž. |
|
|
| Top of Page |
Powered by Sviesta Ciba |