|
Horkheimera + Adorno = Apgaismības dialektikā salasīju šādus punktus:
Kails atskaites punkts (esamība sarūk un sadalās par logosu, kas līdz ar filosofijas progresu saraujas par monādi. Visu ārējo lietu un radību masa. 30).
Bezapjoma punktuāls jēdziens (apgaismība, būdama nominālistiska, respektē nomen. 50).
Mezglpunkts ierastām reakcijām un funkcionēšanas tipiem (57).
Prāta atskaites punkts (tā patība, kura pēc visu dabisko pēdu metodiskas iznīcināšanas to mitoloģiskuma dēļ vairs nav nedz miesa, nedz asinis, nedz dvēsele, pat ne dabiskais es, sublimēta par transcendentālo vai loģisko subjektu. Likumdodošā rīcības instance. 59).
Visi Rietumu civilizācijas pagrieziena punkti (no olimpiskās reliğijas ieviešanās līdz renesansei, reformācijai un buržuāziskajam ateismam. Kad jaunas tautas un slāņi arvien izlēmīgāk centās padzīt mītu, bailes no neaptvertās, draudīgās dabas, kuras radās kā sekas no pašas dabas materializācijas un priekšmetiskošanas. Pazemināt līdz animistiskai māņticībai. Padarīt dabas pārvaldīšanu iekšienē un ārienē par dzīves absolūto mērķi. 62).
Izmantot viltību kā pieturas punktu (pārrāvums starp upura racionalitāti un iracionalitāti. 91).
Apgādes smaguma punkts (apmainīt pārpalikumus. Pašu radītais. 100).
Indivīdu skatpunkts (attīstītās izmaiņas. Odiseja piedzīvojumi nav nekas cits kā to risku attēlojums, kuri bruģē ceļu pie veiksmes. 102).
Atbalsta punkti (cilvēki sastop viņus abus atsvešinātā veidolā. Ienaidnieki, instrumenti, lietas. 102).
Antīkās vēstures pavērsiena punkti (apātija parādās. Visvarenas vēsturiskās tendences dēļ pauci beati sāk apzināties savu bezspēcību. 148).
Pārņemtais punkts (uzbrukt pilsētai, nebaidoties no pretestības. 171).
Pavērsiena punkts (Sads apgaismības domu nenoveda. 175).
Kultūrindustrija pieliek punktu ar totalitāti (189).
Izejas punkts (escape un elopement. 211).
Pielikt punktu vārda un lietas māņticīgajai sajaukšanai (izšķirošais nošķīrums, kas pasludina vārda skanējumu par nejaušu un tā pakārtošanu priekšmetam par patvaļīgu. 242).
Teoloģijas atskaites punkts (kopš pirmajām dienām pavadīja kristietību. Paradoksāli, antioficiāli kristieši no Paskāla, Lesinga unKirkegora līdz Bartam. 262).
Uztvertā punktveida norāde (geštaltpsiholoģijas piekritēji apgalvo, ka psiholoģiskā substance uztver struktūru. Šopenhauers un Holmholcs - par spīti cirkularitātei un tieši tās dēļ - par subjekta un objekta savīšanos ir zinājuši krietni vairāk nekā oficiālā skolas konsekvence. Jaunās psiholoģijas vai neokantisma skola. Uztveres tēls patiesi jau satur jēdzienus un spriedumus. 275).
Sarūk līdz punktam (pozitīvismā izšķīst dotā reģistrēšana. Pats neko nedodot. Ideālismā ieskicē pasauli no savas paša bezgalīgās sākotnes. Izsmeļ sevi ietiepīgā atkārtošanā. 276).
Platformas punkts:tas (antisemītisms vairs nav nekāda patstāvīga izjūta. 292).
Pret ebrejiem vērsts punkts (masas pieņem reakcionāro biļetenu. Pakļaujas sociāliem mehānismiem, kuros atsevišķā imdivīda pieredzei ar ebrejiem nav nekādas nozīmes. 292).
Secīgas punktveida tagadnes (indivīdi reducējas. Neatstāj nekādas pēdas. Ienīst šīs pēdas kā iracionālas, nevajadzīgas un burtiskā nozīmē novecojušas. 313).
Neskaitāmu cilvēku identisko reakciju krustpunkti (mūsdienu fašistiskie vadoņi ir ne tik daudz pārcilvēki kā viņu pašu reklāmas funkcijas. 348).
Punktam līdzīgs apmierinātas dziņas acumirklis (Šopenhauera mācība, ka dzīves svārsts šūpojas starp sāpēm un garlaicību. Bezgalīgas alkas. Dzīvnieks, kas nevar apturēt likteni ar izziņas palīdzību. 365).
|