|
Ekzaltēta sabiedrība. Trīs iegurņu aizsegi. Viens no tiem dzeltenā krāsā.
Uz skatuves uznāk nepāra skaitlis, ieliek pītā grozā binokli un, kaut ko atcerējies, pietupstas.
Griezīga skaņa. No paslēpta megafona atskan un paskan, tad atkal apgriežas un novaidas.
Viena no trejdeviņām ir sakārusi bizes, pie viņas piesteidzas pastūzis:
-Tu jau jautāji manai mammai, vai varam satikties?
-Ne tik vien bravūrīgos kalnos kā ziepjūdens saujā.
-Jau no pašiem pirmsākumiem esmu domājusi par caureju.
-Bet nepavelk tas aptēsumu un izkladzināts pa Rīgu.
Te pēkšņi no debesīm nokrīt ermoņika un sāk spēlēt valsi.
Dejotājiem piebiedrojas biedrs Rubiks un saslaucītā šaupelē sāk pelēt ziņu:
Miegs ir trijāds, un tam apkārtmērs ir raža, tāpēc no griestiem pil, bet no maka nāk smaka.
|
