|
daudznacionāls štruments iekarina gaismas gadus gaudo g džī čīzas čī čū čau čūska skaiti savu zeltu raudi gaidi smaidi sniedz man roku skaties kā tas pārtop par lopu un ar koku pārlec stop skaties kur tu eji juri brīnies arī par sevi skauž skudras tekalē un auž laikam gribēs raudāt raunas bērna rokās spridzeklis no kapličas atnests lodāmura kāts un tu redzi ka tas iet tieši virsū virsaišiem ir tie gan nu daudz jau cietis skudru lāča azotē runā tā ka rēciens liels no rieciena ar skandāls stendāls rundāle un beiruta un šeit un tagad rokas sejai priekšā skaities tagad lielā parka priekšā gumijas zābakos un adītā azotē gribētos iegulties tranšejā?
no adīta zābaka labāk pa gabalu ka tik nav mīmikas pietrūcis būvējot kuģa enkuram sapīcis snīpītis iesit pa dzelzi kas uzkarsis pīpējot rakņāties šejienes mēslos un tauvās arī lakatiņos uzšuvēs un visa veida cilvēces sasniegumos organizējot kolektīvu kā piemēram uz kuģa apkalpes zonā tevi apkalpos makaronu truiņas ar iezemiešu svētīto zemi tevi apšaubīs plastmasas trubiņas uzsildot izkusīs ēdnīcas grīdsega vairies to rokās ņemt paģībs uz vāģīša skrejceļa vai tu mani ļoti mīli?
jādomā ko tur daudz par brēku sacelt kaut vai sacelt kaut vai tiltu pacelt gaisā skandinot mīlu raugi ka nepaliec par raugu piepūtīs ērmuškas matos būs pūpols raugi ka ragainais zirgs nav ar brūci vai arī ar cekulu un papīra turzu iespļauj tur iekšā vien lidojoš sērmuliņ būdiņ tik norībēs sakopo spēkavot izies tak dzīvē kā kodaļas mīcītājs tad tik būs darīšan ar ventspils mēriņ gaidi ko gribi ja iepriecinies saki atlidos pakaļ ar tīkliņu paķers pa taisno pār okiān pa taisno uz svabad gar jūras diben iet vien šosej tai jau apkārt ne tikt ne nokļūt gribēs varbūt pat no saulrieta aizbēgt bet jūra kā kadiķis nostāsties savrup būsi jau mājiņu uzslējis klusi kad tev pa seju šļūks čība ar pušķi un pa pusei tu tā noticēs kamēr garšļauks kā bluķs nojūgs nost tev tas atverps skuķs.
labi iedod papīpēt gribētos jau arī no vienas tabakas doniņas izcept zupas katlu lai piedeg mazliet dibena ecēšas asināt būdiņas ciemiņiem pacienāt paciņu biezpiena izdāļāt un gaismas tornīti pacilāt gribēsi ieraudzīt atvērsi acis tikmēr kā vabole rāposi blakus gribēsi plastmasu atvērsi muti paciņa cigori izraus tev zobu un ieskicē ieskicē savā bloknotā kā tas izskatījās bērnībā jo no acīm ārā nāk vārdi bet vārdi ir tādi nenoteikti sāmi ja tos apkaros ar eļļas pincetēm tie var sakost tevi bālu un tad acis veras ciet un tad ausis veras ciet kā klausule tu staigā apkārt gribot sadzirdēt ko saka dievs bet ar dievu lieta tāda ka tam āda bāla bāla kamēr caurspīdīgais kungs paliek tev pie sāna tikmēr enģels spārnots teiciens tirinās pie vārda pacel augstāk savu miku lai tai vairāk gaisa tiek ja tu nonāksi uz krēsla sasēdi to mīkstu dievs jo man pašam apetīte liela sacelties uz divām kājām skriet pa abām ceļa malām. |