Kas attiecas uz mani, tad es pusdienoju politikā, jo esmu ieķīlājis savu nekustamo īpašumu par labu kopējam un augstākam labumam. Ja mani aicina iemalkot glāzi tējas, es spurojos ar visām manā rīcībā esošām un nekļūstu tievs tikai no tā vien, ka man piedāvā brīvpusdienas. Ja glāze tējas man izskatās daļēji caurspīdīga, tas var liecināt tikai par vienu, bet, kā jau man skolā mācīja nebūt kategoriskam ir zelta ābeces zilbe, un to es ņēmis vērā graužos cauri laika apstākļiem un nekomunicēju ar ārpasauli, lai pavēstītu vai tiktu apvēstīts, tas man šķiet lieks šajos sapsringtajos laikos, kad un kamēr, tādēļ es baiļojos par visur izlēmēto feleļotu, kas aicina un aicina līdz kapa malai aizvada un tālāk vairs nekādas norādes, tik vien kā baiļpilns skaties tv ekrānā un es jau zinu, kuras pogas spiest, kurus kloķus raust sev ķešā un laimīgā pārsmaidā dreifēt kanālā pie rīgsdoms |