| August 6th, 2009 - 04:16 am |
---|
Mārtiņš Korsietis deviņos no rīta piezvana Mārim Oltem un saka šādus vārdus. Faktiski ikviens cilvēku projekts galvenajos vilcienos raksturo automašīnu. Uz to man ir ko atbildēt, nodomā Māris, kas ir kārs uz dažādām piņķerīgām lietām, un tā tas diskurss aiziet tīrradņos un sapņos. Grūti būs to visu atpiņķerēt, ieminas Mārtiņš, un viņu starpā nodibinās sapratne. Reihs man par laimi pēkšņi radīja situāciju, kad visa mana dzīve sāka iet uz augšu, tas bija apbrīnojami. Tikai padomāt par visām tām iespējām, kas paskrien garām nemanītas, tad atgriežas, lai liktu par sevi zināt, un neviens tām nepievērš uzmanību. Katastrofa! Bet tikai no attāliem punktiem redzētas zvaigznes mums sola debešķīgu laiku un šo apstākli ņēmis vērā karavadonis Madonna izskrēja lauku strēlēs un aizslēdzis aiz sevis vai ik katru vārtu velteni izplēnēja tievā gaisā. Es uzreiz nospriedu, ka tur kaut kas nav kārtīgs būdams tēvadēls būtu izsvēpējis visu nelabo un pasaucis palīgā elektromontāžu, bet dievsvienzin kur tas nobarikādētais ērms bija izpīpējis nevaldāmus smieklus pār visu nācijas godu. Tas būtu jāpārtrauc un jāizbeidz par visām reizēm vienlaikus, lai neliktu maldināties pilsoņu prātiem, lai liekais nestāvētu acu priekšā, lai lietus, šis izsmidzinātais domgrauzis, šis kas tur priedēs aizķēries tas jau raudulīgais Juris, klausies, Jura bērni sastājušies rindā pilsoņu kara gaidās asmenis kā tīrākais ievainojuma atspēkotājs, nekādu gudrību no zemes neizraksi, tā no gaismas pliekanā tesmeņa izzīdis .un. konglomerāts ir nosvīdis (pārveidot, renderēt, ko tu saki). Pārāk daudz atskaņu, lai es to uztvertu nopietnu, kāpēc man vajag svešu zvīņu, likties uz auss mērcēt kabatas pūdercukurā izbeigsies raugs un nāksies sēsties uz cukura ar .viens no tiem alkoloīdiem. medī jau arī neviens nepieskata, caurkritis (svītra no pēdējā vārda uz augšu pa kreisi līdz pusei pāri visam, lai mani nevaino un nepārbauda).
|