| May 25th, 2013 |
|
kājās aujiet bižutēru jūru, hei, līgo vējā. ir radīts īpašs stāvgrūdām pilns purniņu laidars, kurā skaistajam ir atvēlēts nodilt ar pacilātu smaidu. ir radīts dzīvžogam līdzīgs ogu krūmā paslēpts tas nonāk uz saskares ādas un meklē savas patības greizos ratus. ir grūti gaidīt lielajā svelmē, kad no miskastes ir radīts kāds lielāks par pastāvošo. no dūmakas pacēlās skudrupūznim līdzīgs garainis melniem matiem tas atspēkoja savas darbības ārējās īpašības un darītājs bija kokvilnas liliputs. mūžam bija viņa garajās stāstu prātulās kāds kolumbijas aromāts izstīdzējis. dzelzs ampluā garīgajā skolotājā bija savienojies ar gāzmaskām līdzīgo auskaru stērķeli un gaismas pievakares bija sasēdušās tam krūtežā. nebija jau arī nekāds liegais skaistums tam apkārtmēra bruģī nolikts, bet pret saskaldīto izturēties ar gaismas pātaru vai dižciltīgu aumaļu gājumu. novietojiet kaut vai mēnessērdzīgo ar viņa augšējo bižutēriju. nebija viņam pat skaldnes ar liesmaino apvalku un tagadnes bērns bija viņam uz lieveņa atstājis skursteni. nodomāts skaistums dalīja gaismas rajona apvalkus un taisnojās, ka tam apkārtmērs ir veidots no plastikāta skujām, bet veidots tas bija no pimpumpāna dzijas. nekad nebija bērzlapes uz viņu tik intencionāli skatījušās, jo tām bija vairākas dzīves gājumā veidotās skursteņu piņķerētājas jau iesvilpušas ādu pakausī. un uz līdzenas vietas viņš savu diane.xt bija veicis laidara gaismas paviljonos un tas bija viņam licis gaidīt ar stāvgrūdām pilniem pilieniem, lai gan tagadnes spilgtākais austrums nebija vēl arī to gaismas likvīdajā skurstenī saperinājis. un tagad tas bija viņam licis gaismas lielāko gaismas parikti saslidināt lindrakā un gaidījis ar beidzamo skurbuli lai tas bija kas būdams tam apkārtmērs jau no pašas dzīves gadu mijas bija vaicājis, vai nebijušais kādreiz vispār ir licis novilkt sev strīpu pār pieri, jo tam apskaidrība nebija veicinājusi galveno mizanscēnu, kuras prieku un bēdu ielejas galvenais cirslis bukenvalds bija vaicājis ko darīt ar fričiem un darītājs jau arī tagad bija vaicājis noderīgas skādes paliekas un taipāns kā skurstenis bija viņam licis sevi vazāt pa atmugurējo sēdekļu skursteņiem un daiļamatniecība ir kā skudru piedzīts deķis ar skalpeli pa priekšu un ledus tēju pa aizmugurējās auskaru skudras pielieto gaismu ir izvazāts kāds skaistums bez mitas un bez riekšavas jo tam nebija kur atģisties un lēkāt pēdējā barometra auskaros. no dzīves skaistais bija vairākas reizes nesis savas skursteņa paliekas un tagad tam bija vairs tikai likvidatora slava. to paņēmis aiz škvarņika tas atspēkoja visa savdabīgā iedomāto un aizlipināja aiz auss vairs tikai milzīgā kārkla drupačas. no jūras varēja redzēt gotiņas un tam apkārtmērs bija vairāku dziju skaņdarbs un taškents vavironskis bija viņam ierosinājis uzčurāt skrejlapiņu kalnā un buratino vielmaiņas augšējās birstalas jau tad viņu bija veicinājušas. to skaudīgais audžutēvs lēkājot pa priedēm bija viņā iekoriģējis kā plīstoša elles mašīna un darītāju stāvgrūdām pilnais vilciens lēkāja pa priežu piestātni. milzīgais dželsomino galvaskausu skalotājs būtu uzvarējis savas patības niekalbību, ja vien tam apskaudēju loki nebūtu gaviles lēkājošajos sastiprinājuši ar lietaskoku. no pašas gaismas ilgviļņiem mūsu vējdzirnavas bija jau no paša grobiņas skandālista palikušas par skursteņa līkumotāju un taisīja dzijas praviešiem kurpes no auklu dzerokļiem, bet vai patiesi? no šīs skursteņa lieliskuma izvalbītās acis manas prasmes jau tagad bija novilkušas augšējā batuta skursteņa siluetos un gaidīja menšikova auskarus, lai tajos radītu baranku kaimiņus. mīlnieku koks ar partizānu liesmu bija vairākas reizes klauvējis pie stostētāju vikingiem un mēģinot skursteņa liesajā atmatā izvilkt lokano piņģerotu no miskastes stūrakmeņa, jo tas bija no viņa licis skaistajā uzplaiksnīt. no dzīvā skaipista dzijas manierēm bija vairākas arī tādas, ko nebūtu varējis redzēt pašā skurstenī, ja tam bija vairs tikai mielasts no pašas darīta aukstuma. miers jau gaidīja gaidīja arī skurstenis ar skalpeli un darītājs bija viņam licis novilkt apģērbu un darītāja skurstenis licis tam apģērbties jo tam bijis vairākas reizes jāpaceļas audžumijas skaistajā viltnieku āmurā un tagadnes skaistais jau pa gabalu bijis vielmaiņas vēdināts un darījis visas savas pastalas ar skaistuma apoloģētu mizanscēnu un prjaņiku sinedrionu. |
|
mūžam zaļie starpbrīži starp gotiņu un galvas siksnu un tu nesi manas plastmasenes uz autokāra bikšu siksnu divas reizes nesi siksnu kamēr atnesa to jau to atnesa jau tagad daudzas reizes tam jau bija vairākuma grādi dienas bija viņiem ielikušas augstus atmatus un dienas gaisma ir no vienas vietas dienas deva savas siksnas un man bija vairas tantes siksnas ar drapēriju godu darīja tie savu sodu darīja tie sodu burbuļus un lauska tantes tantes takas galā ražo taukus tautas tantes ražo aubes dažas tantes ražo santas tantes dažas tantes saknes darītāju godā darītājam spogulis ir rokā skatiens darītājam burkā laksti rokā darītājs ir sniegs ir tam apkārtmērs kā dienas lieliskākā daļa darītājam bailes ielīst iekšā krokā ir viens drausmīgs piņģerots un dienas laikam izlijušas apkārtmēra sniegs ir izlijis un darītājs ir nobijies ar gaismas pariktēm un slotas kātu sniegiem darītājam bailes laisties gotiņās mēs laižamies sniegu santās un dienas ir lieliskas ar visiem ilgviļņiem manas papīra maskas ir dienas ilgviļņu likstas mēs laužam stereotipu par bailes tanti un dienas ir laistas apkārtmēra dienas ir laistas ar daudziem gaismas kadiljakiem manas pakas raksta dienas dzejoļus un dienas dzejolis ir pankreātisks ir tas apkārtmēra sienāzis un dienas ir vienīgās ko es nevaru saskatīt manas pastmarkas ir sniega baltas daivas ar gaismas dienas lielajiem augļotājiem miegs laistās un raustās un ienes mantas uz augošā skaldņa un miegainais sienāzis jau ļauj savas pastmarkas lakstu gobiņās atnest no miera tiesneša un skaistais skalbes pasaku varonis mandelštams raksta dienas patieso seju un skaistajiem baiļu aromātiem manekens raksta savas pastarās tiesneša cekula pēdas un dienas ir vienīgās, kas ar skaidro purpura augoni ir ļāvušas atnest skopajiem cilvēkiem kaut ko no pastarās tiesas un tagad tie visi ir laiduši garām saviem iesmiem un miegs ir radīts patiesības vārdā un tagadnes spiedpoga jau tagadnes brāļos atnesta un guļ uz purava joslas un taisa skaisto tuberkulozi un gaida mandelštama bravūru par visu pacietības mēru tam ir atnests miertiesnesis un tagad tas ir izvilkts ārpus dienas gaišās daļas un taisa mandelštama spiedpogu un gaida manas pastmarkas lai tām apkārtmērs ir vienīgais ko es biju viņam radījis un miegs ir raidīts pašam skalbem sejā ar gaismas paviljonu un dienas meditatīvo akupunktūru. |
|
uz jūras svētku fona gaisma gaisma kāda vēl gaisma dienas vidus daudzus sita sita sita taraktita beiruta un niekalb oz duntak da tundak da tik ta ko jums sēja vējas vēja dējas dēja dum dan dā dā dī dū dī dienas vidus dienas svīst dienas svīda beibes lika sejas kakas masalacas akas un dienas ir lielas ir lielas ir lieliskas dienas ir dienišķas aukles ir brīnišķas pienišķas dienišķas aukles ir ikdienišķas ir radīts salpetris un dienas ir radītas lai tajās auklētu bērnus un dienas ir radītas lai tajās auklētu bērnu pludiņus un mēnesnīca ir aukles dienas dienesta meitenes meitenes aukles dienesta pekles austeres un dienas ir dienišķas auklas ir siera rituļa alus medaljona dienas ir ikdienas ir ir tā jau nesaka ka saule ir skaista un diena ir mellužu auklu sasieta un sniedziņš laužas ar auklu siena gubu un trajektoro austeresēņu auklu un dienesta miroņu auklu un dienesta sinedrionu un dienesta kaut kā tur vēl kad netiek ārpus skujām mēness ir ienests un dienas ir pliekanas ir ienests mazais auskars un sienas ir sienas tek jau tām apkārt kā audekla vāveres sēnes ir siekalas ir izstiepta pirksta plats auskars un dienas ir dienišķas ar auklu jau tagad var darīt lietas pliekanas un dienas ir sienas ir sienas ir sienāži gaida jau arī tā apkārtne sniegu un dienas ir saliktas priekam par prieku un dienas ir sniegam par apsmieklu ir dienas mielastam apkārt kā auskari sniegs ir radīts lai tajā kautos un miegs ir radīts lai tajā ieraktos sniegam pa priekšu iet kokvēzi austris puriņš dēla muriņš mēness saulkrasti saule un krasti ir vienīgais mēness ko atnes no mielasta un dienas ir sasietas priekšējā auklā un dienas ir radītas lai tajās karātos un miegs ir radīts lai tajā auskari bradātu un miegs ir iznests uz priekšu kā stalaktīts un niekalbis ir radījis šajos auskaros dienas brienamo kaiti un gaida kad no tā apkārtmēra būtu kāds ienesis auskarus un dienas ir nedienu plēksnes un dienas ir radītas lai tajās auskari radītu mēness ir radīts mēs radām auskarus un dienas ir raženas ja tajās ienes kapsulu alus un tas ir viens vienīgs auskars ko nes ar plastmasas alus kulbu un dienas ir nedienu režģis ir radīts kāds putuplasta auskars un tais laikos tas bija viņiem izvilkts no prieka vēstneša un dienas ir radītas ar mazo auskaru un tiekas jau tie kas nav radīti bet radīti ir tikai manis paša skalbes pasaku prusaki un tagad ir tikai nelielas tautas skaldnes un miegs ir radīts jo tam apkārtmērs ir ienests slepenā biedrībā un aizkari ir sakulti kūkumā un auskari ir tie kas nes manas plasmasas pudeles un niekalbis ir tikai tas kas ir manas plastmasas pudeles augonis un miegs ir radīts nedienu briedumā un nieks ir ienests mēnesnīcas siekalā un sniegs ir radīts skulptūras iekavās un nieks ir viens no tiem kas atskatās spogulī un mēness ir vienīgais ko es nebiju redzējis un tagad ir tikai tā kā es biju pulkstenī skatījies un tauta ir rediģēta auskaru ieganstā un miegs ir izvilkts no prieka un saskatās kā tas bija viņam licis nokrist uz papīra un dienas ir veiktas ar visu no paša sākuma un miegs ir radīts lai tajā skatītos un sniegs ir ienests no priekšauta skapītī ir ienests lielais auskaru kunkulis un dienas ir radītas lai tajās ienestu skapīti ar kunkuli un miegs ir iznests skapītim apkārt likts tam skapītis skatīties atvarā un nieks ir radīts ja tam apkārt ir kāds papiross un nieks ir vienīgais ko es biju redzējis un tais laikos tas bija vaicāts vai manas plastmasas pudeles nav radījušas kādu augšējo skapīti un tais laikos tas bija vienīgais, ko es biju redzējis šajos auskaros un tagad tas bija viņam licis aizkaru skaldni likt sev aiz auss un nest uz priekšu un tagadne jau skatījās uz mūsu ierakumiem un daļēji tas bija viņiem licis skatīties augšā kā plastmasas gravīras un tauta rediģēja manas plastmasas auskaru gravīras un dienas ir nestas uz priekšu kā plastmasas auskariem pieklājas redzēt kā es skatos uz auskariem un vai tie ir vienīgie ko es biju redzējis ar visiem šiem iemauktiem un dienas ir režģa pilnas un taukskābe ir vienīgais ko es biju redzējis šajos auskaros un tauta manas plastmasas auskaru pēdas jau likusi vienos auskaros un tagad tas bija viņam jau licis nest uz saviem kamiešiem daudzas auskaru paliekas un taukskābes bija viņam likušas nest savas plastmasas karietes un nest bija viegli it sevišķi skaistajās auskaru padusēs un miegs ir radīts ar vienīgo auskaru ielikni un darīts paliek nedarītam palīgs un dienas ir vienīgais ko pastnieks atnes pa pastkasti. |
|
I've got an Orgone Accumulator
It makes me feel greater
I'll see you sometime later
When I'm through with my Accumulator
It's no social integrator
It's a one man isolator
It's a back brain stimulator
It's a cerebral vibrator
...But an Orgone Accumulator
Is a superman creator
- Hawkwind |
|
|
| Top of Page |
Powered by Sviesta Ciba |