|
jos zarā augli sadevi kaunu sadevi daudz darba ar naudu pa vilnu divi velni skrien pa taku saskrien vienā robežā skatās atkal visi sacirsts visi izcirsts it nekā sēnes varot uzskatīt par seksuālajiem orgāniem zem zemes esošam dzīvojošam tīkla organismam, kas tiek saukts par mycelius. micēlijs pienāca pie tāfeles un uzvilka divas raženas svītras tā esat jūs bet tie esam mēs viņš teica skolotājai, kas piecēlās no tāfeles un pienākusi pie divām svītrām ar rādāmkoku stāvēja tur kā mikipele bet uz abažūras pulksteņa skolniekam tatāram uz rokaspulksteņa parādījās peļķe un viņš iebrida tajā līdz jūriņai līdz ceļiem un stāvēja ar saceltām biksēm, kamēr klasē lolita saknīte pa vienu solas daivu ar divu kapeiku alvu divu daivu arbitri divi dara savu vairu es redzu šo klasi vēl kā šobaltdien, kad sēdošs uz koka paneļa es dancu lejā kazimira eirā mēs tas ir, tie mēs kas ir skolnieki skolas solos ceļ roku un priekšzīmīgākie tiek fotografēti rajona avīzei savas pases kartona parafīns sēž ciema padomē pie sarkana karoga siena un logi durvis pie sienas pie karoga mēs stāvam pie karoga un mendeļējeva tabula jūsu cienītais kungs ir kodēts alkohols jums būs stāvēt pie gāzētā ūdens automātiem un ar vienas pogas spiedienu dabūt dibenā kniebienu no garām braucošas mašīnas a mēs visi esam apbintēti a mēs visi esam solīdi kungi braucam žigulī ar visām logām vaļā un rokām pa visiem logiem ārā kā uz olgas koncertu braucām ar volvo bet saplīsušais dīlers ar melnu bereti un cigareti galvā pa braucošo mašīnu cilā brilles augšā un augšā kā stikli mainītu acu krāsu un mūsu auto ielido gaujā, bet tur jau divi vietējie piedāvājas salabot par noteiktu naudu var izvilkt un salabot auto un izvilkt un salabot auto ta vajag bet naudas ta nava jeb ja samelo tad palika mašīnā bet kad mašīnu izvilks tad varēs aizbraukt un uzliks galdā un tādā kvantumā viņi četratā mašīnā ar visiem logiem vaļā un rokām pa visiem logiem ārā mēs tādā mašīnā joņojam kalnā tad lidojam pāri laukiem un piezemējamies kādā laukā, kur apkārt kurpju kārbas aug saujā, jo apkārt meži meži visi ar stumbriem un lapām un skujām un saknēm, bet pazemē micēljis ar savu dzīvojošo pazemes tīkla organismu stāv pie papardes un liek to maisā nesīs mājās un liks uz masām liks kā gulēs ka piere par pomponu polēs. un mēs braucam ar laivām, pēc kuru atstātās putas mēs ēdam no galvām kā halvu mēs ēdam un žāvētu zivi dzeram baltā dzeram baltā mēs esam kā rozes uz rozetes košas poliešu mājkalpotājas, kas par sevi nesola kā lielu kurlmēmu vecu un riebīgu mājkalpotāju laimu es viņu neieredzu šo laimu viņa it kā bijusi ekstrādes zvaigzne piecdesmitajos. |