|
ziemas laikā garenais drausmonis daudz darīja savā labā un gājis uz priekšu tas atklupa atpakaļ un darītais lēni bet uzticami skrēja tam nopakaļ un daudz bija darīts šīs lietas labā, kad no krāniem bija atgriezts sausais gaiss to apkārtnē bija redzami daudzi daudzi darītāji un darīja viņi tik lēni un drošticami, ka visiem radās jautājums par apkārtnes spico dabu un darītājs kas bija malējs no pašiem sākumiem sāka savā malējā novadā dalīt ārā pastkartes ko par vienas kapeikas cenu varētu nodrošināt un darītājs bija visai labi situēts, kad tam apkārtmērs bija darītāju goda saslapināts bet vai dienas bija viņa garajā slazdā krājušās tik tālu, ka no vienas lielas nenovīdības bija kāds arī saslapinājies un darītāja ludzas tante bija viņam likusi ataugt matos un darītājs bija viņam licis darīt lietas labā savas pakaišu pēdas lai tas nekad vairs nevilktu nopakaļ jo tam bija savas drošās dabas apgādātam saskrējis rupucis uz akmeņa un tagad tas bija viņam licis gaismas pariktes likt lietā un darīja savas kreisās kaprona zeķes labā savas idiomijas dziļākās akluma pazīmes līdz tas saskrēja kā tāds ērms un darītājiem bija vairāki dzijas kapilāri tik tālu iesēdināti klaipēdā, ka no vienas masta gala rikas varēja kaut vai pa pašu klāju noskrieties kā pēterburgas gailis būtu lecis uz paklausītiem vārdiem un neticis netik tālu kā net to jau arī bija viņam licis kāds atskurbulis darīt kā viņam bija licies labas slavas izrevidēts bet vai nebija tam arī kāds gundegas brežes gaišais skatupunkts ielikts no sievas uz visiem vārdiem lai tam apgādātu skrejlapiņas un dalītājs tāds mazliet gaļīgāks gadīties nav vērts tas saspēris skaidro uguni ar zemi un ūdeni mēness sašķēlies kā pēterburgas zelta laiki mēs esam likvidēti šajā laikmetā un miegs nav pāridarītāju zelts bet gan amorfās gāzes, kuru augšējā robeža skrejceliņa menuetā grīzīgi skaļi un daļēji būtu lēkusi augšup pa x zelta asi un miegs nav nācis no jūsu pigoriem gorīties bez dienvidus saules un skaistais skulptūras augšējais krāniņš maģistrāli kreisajā auguma lēdurgā bija viņam licis nozust no putuplasta auglības nācijas bija viņam arī kāds kruzuļojošs augšējā stāva sārms iestidzis gaidītajā bižutērijā un laterāls vai ne laterāls bija viņam divas dienas palikušas līdz izstīdzējis vijolnieks pagrābis matrača stūri lekt un spārdīt guļošos aušas un dienas bija viņam gadījušās tik skaistas ka tas no pašiem sākumiem mākslīgā apgaismojuma diendusā bija radījis sev sirdsklauves un gribēja jau saprast, ko tas viņam varētu nozīmēt, ja ne vienpatības uzdrīkstēšanās, ko tas bija izķēmojis aiz laivas stāvēdams un tagad gribēja jau laicīgi izsvilpt savas pudura pēdas un gaiņāties atpakaļgaitā bez savdabības iemiesojuma, jo tam apkārtmērs bija jau tik lielos apgabalos sadalījies ka no vecās vircas jau tikai māņticība vien dvakoja un tagad to varēja nosēdināt ar vairāksolīšanu un nekādas lielās brašulības nebija gādātas un tas bija visiem atnestajiem viršiem gaismu gar logiem zākājis un tagad to bija viņam likuši augšējos plauktos nobružātie auglības dieviņi skeletos saspīdinājuši rausi un dalītājs ar klubkrēslu gribēts pat lekt ārā pa prievārdu augsni bet no lielvārdes nācis kāds suntažu jūrītis un lecis tam pa pieguļu, lai tas atģistos ar skaidro debesi pie lūpām un viņam bija arī kāds gulšņātājs pie krāniņa pielipis un darītājam bija vairāki amorfie vārdi vācelē un tas pie kraja gubernatora bija ar krējuma spaini paklupis gar visu zodu tam krējums bez miesas un darījums bez darītāja ir skaitlisks mierinājums musinošiem simtiem. |