| April 26th, 2013 |
|
galvu augstāk biedri rosol man ir saskrāpētas rokas. viņš darina tādus kā pantiņus ar atstarpēm kaut kāds pulgotājs kaut ko rīmē varbūt vai pavirši atsaucas uz atskaņām viņam varbūt gribas ritmu gribas lai ir kur rībināt, gribas veļu mazgāt pie upes, gribas pārvarēt dubļu joslu. viņš varbūt ir ar mītiskām krūšu sāpēm varbūt viņam gribas remdēt slāpes pēc brīvības, kas neizlaužas pat tad, kad ir nodrošināta substinence, viņš varbūt par pamatu ņem senos grieķus, viņam varbūt ir josta no vietas, kas zīmīga ar savu kulturālismu. viņam uz rokas ir neliels apdedzinājums, ko viņš pat nav ņēmies skaidri parādīt savā priekšstatā par nāciju. viņam uz labās rokas rādītājpirksta pamatnes ir viena deva spermas. kā arhipelāgs, kas ir mantots no auglības dieviem, tas ir dāsns un biezs, no tā var pārtikt vienu ziemu un vēl uz pavasari teikt runu tirgus placī, kur jau sen vienīgā pārdošanā esošā lieta ir lielība. viņš uzkāpj uz kartupeļu kastes, saļogās, viņa zābaki izbrīna nepazīdami laiza putekļus sev no aprocēm un mēdās, zinādami, ka neradīs nekādas emocijas, tādēļ jo īpašāk var izvirzīt savas pretenzijas uz jebko iedomātu, jebko, kas sola realizēt ambīciju, šo drošticamo zābaku uzticībnieku, tādu kā vecās ticības aumaļu jūru, no kuras var ar spalgiem diegiem izvirst debesīs kā tekstils izvirst, kad tas jauns un svaigs. bet vai rokas tam darbojās? vai tās skraidelēja pāri stellēm, vai tās krustiņus un lākturīšus dedzināja, vai tie uzsila kā amuleta sveķi, savos biezajos dūmos atstādami trepes tiem, kas ar zivi zobos lāčos pāri koku stumbriem, pieturoties galotņu atslēgām, būs uzņēmuši sevī svētības krelles un uz katra soļa jutīsies kvadrātā, kas attēlo daļu no visuma. kādā kvadrātā tu šobrīd atrodies, kā to identificēt pēc zivs zobu atstātā perforisma kaut kur sānos ir diskrēts slots diskrēts šarms varbūt ar blīvu marmora maliņu, bet kas tieši atbilstu kādai zobu kombinācijai. kā to identificēt? |
|
gardēžiem ielīksmots. bērna rainis. sasildiet kāpostus daudz un grauziet es nedzeru autokrānu daudz radiet skepses molekulas aklas vilkmes vālandā rejiet rejiet skāde skrejie skrobe deja labi bērni asinis rainis. meklējiet skopos lauzēju rokas nesiet skaisti pa skapi uz auklu. aklas ir vistas, ko nes pēc biksēm mēs redzam, ka tas ir aplūkojams šeit mums bija vairākas reizes iegājies uz zemes saskandināts un zemes virskārtu saskandināt nevarēja ienesa skaidrus birstalu minjonus daudz redzēja skaidro putuplastu un daudz radīja dzivo gaismu un mums bija vezums ar kaimiņiem daudziem no viņiem bija vairākas reizes saskrāpētas micēlijas mēs nesām gaismu pa visu ievērto šajos auklu pūpēžos ar skatienu pret virkni skapīša verandas un daudz no mizotajiem bija vairāki skaidrie skraidītāji mēs viņus nesām prom pa piebrauktu lūku lika mums vezuma verandās skaitīt lūgšanas mēs nesām savas birstalas un tas bija viņiem licis skatīties papīra putekļus un daudz no viņiem nebija sapratni gājuši viņi bija ar vezumu mēs lecām ar sausām saujām gaidījām, kad nonāks prāta pievarētie un gaidīja visi viņu ar iecirkni un tagad to bija vairāki dzidrie saskrāpējuši un taisīja skandālistu birkas un taisīja arī to, kas bija visiem iepaticies un tagad to varēja tikai gredzenos redzēt un māklera skatieni bija vairāki dzidro skaņdarbu brīžos daudz redzēt. |
|
|
| Top of Page |
Powered by Sviesta Ciba |