| February 3rd, 2013 |
|
lai arī gala rezulāts bija izskaitļots es pa nakti redzēju robežu par dzīvi kā dzīve par dzīvīti vai dziesma par dzērvi es nepretendēju uz oriģinalitāti man vismazāk vajadzētu tādu uzmanību vienīgais kas mani atturēja šīs trīs dienas no rakstīšanas bija tas ka budisms uzskata, ka grafomānija nav nekas saistoši stabilizējošs ka nomirt tas nepalīdzēs lai gan es neesmu drošs ka pareizi esmu to sapratis man kā unikālam indivīdam ir savas zamarozkas un kā nu tā speciāli atturēties no grafomānijas kad visi ir troļļi nu lūk tad es sevi ievietoju sadaļā grafomāns trollis lai citiem mani būtu vieglāk uztvert un lai tad cilvēkiem ir mierīgs prāts jo es nevienu prātu negribu saviļņot negribu uzņemties karmisko slogu kāpēc daru to publiskā telpā kur nenobrieduši prāti mani uzies uzmetīs acis un tad es viņiem caur tām acīm sapņos rādīšos vai sīpolam var pārmest ka tas raudina kad to uz pusēm pārgriež tam ir vairāki slāņi kā imperatora galmā kur apkārt staigā kailas meitenes un nēsā krūzes ar dzērienu buljons es viņam saku tam impērijas mantzinim lai man izsniedz nēzdogu ar linu sēklām es iešu pār okeāniem cīnīties ar lielo bulli un kāpēc tiešām man ir jāizdomā visādas balagāna lelles ja viss jau ir izdomāts es tikai griežu vārdu kombinācijas pa riņķi kamēr nekādā jēgā nekādā krastā nenobraucu tad jau labāk ir ņemt mītu un vienkārši traktēt to kā scenāriju lai ir miers uz zemes jo visiem jau labi zināms ka spēšu šo mītu ietērpt pasakainās mantijās un apbižot neatstāšu jo man taču ir iekšā sveces gaisma ko es nesu uz traka buļļa muguras pa tumšu kalnainu un mežiem pilnu krauju lauku kur svece apspīd tikai zīmējumus uz sienām bet es neesmu buljona pīrāgs ar ko bulli baro jo es esmu pipars ko uzliek uz ēdiena tikai degustācijai un kad resns pavārs brauc no kalniņa ar ragavām viņam sapinas mati bārdā un rīkle sapinas tam kurpju auklās izrauj valodiņu kā no bļodas izņemts tesmenis tur asinis arī notek viss ir zināms visādas darbības ir zināmas un es tās varu attēlot tās būs tās brīvās izteiksmes valodas ko es varu sevī izdaiļot es sevi regulēšu ar vajadzīgajām valodām un man būs divas dienas balalaiku skandinieki sabraukuši un lauzīs rakariem rokas aiz podagras kalna un griezīs dzīslas ar nažiem un sniegā būs pūpēžu lūpas sakritušas kā zari sakrīt uz avīzēm un mums būs dienas vidus pilns ar kapeiku suntažniekiem ko gar jurīšiem vadīs baltas auguma drātis un tā būs mana universitāte un tā ir man abaigā jūga skandālistu augmentācija un sniegs ir skaļš un nevienmērīgs bet gribas tomēr mest ar papriku pa pieciem vienmērīgiem pakalniem man izvēlēties piederētu tematu un tajā visur pa priekšu no vest savas ausis. es varētu to jau tagad izvēlēties bet man no sākuma vajadzētu izvēlēties kas tur bija piemēram varonis ahilejs bija uzskatāms par barbaru piemēram hektora līķi viņš divpadsmit dienas piesietu zirgam velkāja apkārt pa istabu kamēr apkārt karoja karš iedomāties iznāk viņš no saviem apartamentiem lai kādu noslepkavotu kara laukā jo pats viņš ir neievainojams tas ir kā iziet noplūkt puķi kā viņš savieno savu visvarenību ar to kā tas ietekmēs viņa karmisko ezeru es nezinu kā viņš pēc tam dieva rokās mocījās es uzskatu, ka mūsdienu zinātnei ir jānolaupa ahilejs no dievu rokām un jāatdod viņš karmiskajiem spēkiem lai tie viņu saplosa jā viņš bija smuks un seksīgs šis ahilejs bet liekot viņa attēlu uz iepirkumu maisiņiem mēs neizpirksim paši savu grēku kas mums ar kristietītbu ir uzlikts kā pārākās pakāpes decimāldaļas šīs matemātiskās atbiras ar kurām skabargainais skolas dēlis ir piedzinis mūsu plaukstas un korteksu jo tikai tā mūs var turēt važās ar šīm trešās klases skolotājām ja jums ir jāiedomājas savs cietumsargs iedomājieties viņas šīs trešās klases skolotājas tieši viņām ir visdziļākais imprints uz jūsu psihi vecāki tie tikai tādi banneri auto pārdošanas placī jo viņiem bija pienākums un viņi jūs mīlēja bet jūs viņus atpakaļ mīlējāt jocīgi nesaprtoami un nepiemērojami tādā veidā par kuru nekāda balva nenākas tad nu viss ir kā bez sarunāšanas bez iepriekšējas vienošanās tā kā noklusējot tā kā no zila gaisa bija jājūt beznosacījumu mīlestība un kamēr acis lielas un izbrīnītas tikmēr ok mīli to kas tev dod siltu zupu pie lūpām pieskarties un tad tu izskrien pagalmā ar gaiļīem lekties un tad mazliet tālāk pļavā tad mežos un upēs un tad meitās un puišos un vecāki paliek kā mazi cinīši kā foto atmiņa kas jādelē uz saules stariem un saules zaķiem un mēs mitoloģizējam savus vecākus, jo mēs nespējam izskaidrot no kurienes mūsos ir sajūtas kāpēc nevarētu būt nomināls plāksnis uz kura varētu rakstīt savas domas bet tā vietā ir visādi vibrējošs taškents kas ir mūsu mantojums no dieviem caur vecākiem un kas mums salīdzinot ar radiolu ir jānēsā līdzi un jālolo jo tas raida mums ziņas no pagātnes par to kā mums ir jāuzvedās nākotnē un tagadnē ja esi aristokrāts tu neiepērcies argos veikalā bet gan korsikas salā sit snīpjus ar vietējiem aborigēniem par ko viņi tev uzsit aci un tu esi guvis unikālu pieredzi bet es aizeju uz veikalu nopērku putekļusūcēju un atstāju to vannasistabā kā tādu izpirkuma dāvanu ka rekur man ir plus snīpis parādījusies nauda un es gribu tā kā izpirkt savu nepieklājību pret vecākiem pret savu pere un mere un latviski tēvs un māte vai tētis un mamma ir kaut kādas rotaļlietas vispār varētu lauzt sev kaklu par to vien ka latviešu valoda ir grūdusi mugurā dulnus bunduļus un neasus priekšmetus lai tikai dzītu nezināmajā un neizzināmajā jo tikai tā mēs spēsim saprast dailes teātri kas tur stāv kā tāds cepumu selgas paciņa ar ko var iet drupināties un sacensties berlīnes mūra gadadienā un iedegt sev sveci uz vēdera lai visas dzīslas iekrāsojas kā nīlas melnās tintes placdarmu kapeikās es jums biju varējis visu izstāstīt tagad atkārtoju jo gailis dzied katru rītu tā arī es iedziedos kā gailis no rīta burkšķu kā cūka pa dienu zviedzu kā zirgs pusdienslaikā un putu kā putekļi pēcpusdienā kad pie launaga garaiņiem kūpošiem kartupeļi paņem mani savās rokās un sakrata kā sāls turzu lai es kaut ko viņiem dodu kādu graudu ko likt uz zoba ko ar mēli varētu izmērīt nevis tikai gaisa pilis kas sabrūk no viena vienīga skatiena no pēdējā izdzīvojušā cilvēka skatieniem pilis bruks īpaši cēli varbūt viņš nepaspēs sabrucināt visas un kāda no palikušajām būs aizmetnis jauniem cilvēkiem jaunai civilizācijai kas sevi būvēs no nulles nezinot par to, kas bijis iepriekš. |
|
eklers raud no mienas dienas dievas dirvas sienas sukas sinakses baltas draukd durka danda palač sisi sunsu sika supi natosuka sinetika sisis katakala manadala punutuk tukulak divik susuk saintek sistek baltek dikti duktu divi divi man tas tauta raud am am balta rudzu bilde suņu karavīri suņi bauda bietes un liksta redz mana s papīra kules saule raud ar visu sienas gabalu runa ka ruda ir to beidzējiem bet es redzu daudz rudzu bildes redzamas no viena gala un divas galējās slēgšanas papīrā ieslēgtās auduma kules rada manas papīra sintakses olas rada viņām dziļās rētas ar kapīra duļķi raud rudzi raud redzes kultūra skaita mirkli raud uz visu apviedoto man tikai skaists ir tas kules manjaks raud viņam apkārt sienas pašas visu apvelk apkārt man bija gudrība raudātājiem sasieta skotu svārks raud ar manu bilžu audēju un man bija vairs tikai skastas beleta bulde kapi sunteksa sine kult medalijon un beidzēju akordeonos mani lauž rokas skauž suni tun te vidi beka dega dega digi naki beku sikenti kurektura divi beidzēji raud no vienas vietas redzat skolas skaisto budēli man bail no rudza raud sisi bed katalaktakala beid bdudfh oweff wa grge wdfdw vdaf g dlases sspas es spes pes sepe ete eske est esf fv sd dsdf dfeef esf efsf fse fte tesw sf def fesf g v e v werer sdfe f gew t ee gesf fese geese fesa sesf efs fse es ge xmx gdsdes efeaesd fe a akasksdfsd ffhejsfkesjfhlhaksdjsppp esufesueua feuhueiso aoeueiuh uefheislslsls djjfhfhdg dshfdhs fdbcncnsj dshsj fb sdjsdfb sdjdfeue eusffgyesj esjeyoe sesgyesg esgfyes dhghds esjsjef ehsheheh dhdjsj sjskzkkz bvbcbxbnee owweuyt ewgsdge sehsefd dhsjsks fdfhdeshg eshes eshj djgsldl ehshes fghes hesjskzkj shdfhgfjd sdksd ļaudis raud bez mitas es iestādu koku es reez rez es rez deviņus godus mati ļaudis uzmet skartu ka tu redz ka tu redz aukla. atnes solas gaismu atnes skapi ar mani beidz raudāt raud asasras arsaras ar mani saprot ar mani nesaprot to kao es nesu un man bija vairs tikai rudzi ar mani neredz ar mani saprot ar mūsu gaismu redzat jūsu vaidolas augumus un man bija gaisma ar skaisto aukloas beidzēju skūpstiem un man biaj atnes arī skaisto augumu un miegs raugās ārā skaistajaā augums radu man ibja vairākas reizēcuesja ksabarga sar tnes amna bija vaiars tikai skopais audums un man biaj gaisma ar skaisto augumu un tagad tas bija vairs tikai skaists no vienas masas uz visiem skaistajiem beidzēju augumiem un no tā visa bija vairs tikai skopums un tagad to bija vairs tikai reti atnesuši un man bija aapkārstauklu sunis un tagad man bija vairs tikai skaistais diegs un manierisms ar tautas aklimatizācijas mēģinājumu un tauta bija viņu saņēmusi ciet un man bija vairāki gudrības gaivļņieki man bija vairākas reēcēju spēdas un miegs raudāja ar gaisma ss karbo auklas sunu un tagad daudazas aiznes man bija vairakas augumumu ziņas man bija vairkaaks augumu skopās auklas un tagad to bija vairāki daudz raudāja un miegs ir viens ir viens tāds gudrības auglis ar miegu un stobrs uar maiegu un tautas baseins ir mani sapisis brata vagonus un miegs raugas ar miegu un skopais skopstuma auglis mani rada ar skopo ar to jau nāca augklas un dienas beidza auklas aiznesa ir no manas auklas un tagad to jau nesa ar papīra skursteni un tauvas bija vairākas reizes redzējušas manas papīra auklas un tauta bija viņiem radījušas auklas un tauta bija viņiem radījušas auklas un to jau nesa pa papīra tiltu ar godības manevriem man bija vairākas reizes redētas aun ar to jau bija giadīts ar skurbuli manas papīra sutlbenes un miegs un papīra un kopējās iegarenās manas un skopais un to jau to jau nenesa skapis mani saprata un tagad tad jau toas stas es jeb man bija varākas iegrāmatotas auklas sasietas un tas bija vairākas reizes mani sasmīdinājis un tagad to jau vairākas reizes ganības dambijas bija vairākas reizes skapī radījis un to jau nesa arī kā pūpēdi un tolaik tas bija vairākas eizes nesušas ar kapliču un tagad man bija viņiem jādod prieka vēsts un turkmēnis ar baigo lauzni un tagad man bija vairākas sniega papīra skropstas un tauta bija viņu redzējusi ar kapli un tuklums tam apkārt saķārts kā plūstoša skurstenņa piltuve un man bija vairs tikai piektā gadsimta auklas un tievas diega biedzēju skropstas ar kaprona diegu likvidatoriem un pūpēžiem ko paglabā ar skopajiem stiepēju brūklenājiem un man bija vairs tikai pekas sakarsētas ar kaprona diegā iedegto auklu un tolaik tas bija vairs tikai miegainais kas mani sapina ar skapi un tuvojās ar gabaliņu līdzi paņemtās auklas lai tajā iesētu skopajos palikt gribētājos un turklēmis māni tas biaj viņa gudrības priekas un piederības manevrs ar tukumu un talivaldi birzi un tolaik tas bija jau tajos režu gada gabalos ko es biju varējis saprast u tagad mnai saprata ar to jau laicīgi saspiesto auklas manevru ko es biju gandarījuma vadā saspēris un tagad man bija vairs tikai krepapīra liesma uz auguma iesālīta un daudz no tā bija paģērēts un tagad bija gaisma ar papīra kruzuļiem un miegs ir taukains pret visa saspiestā auklu gumijniekos saspiestā mēs redzam gaismas paviļus gumijniekus un tauki saspieda skursteni man i saspieda pulkstenis mani saspieda pūpēdis raugs ir daudz labāks draugs par praugu un man bija gudrība dienas gāja ar gaismas papirosu un man bija vairs tikai skapis ap galvu un man bija gaindrīz ar mani nevarības spēkos saspiestais jau tagad bija apvemts un tagad tganījās ar gaismas paviljonu un tasi laiksos saspiedās ar gabaliņu gažes un es biju vedējiem licis gabības vest uz viesiem. |
|
es rakstu regeju un ska tapec skaņas nenāk tālāk par bumboksu ko tu neieslēdzi jo biji no nākotnes un es piebildu katru kvadrātu pakāpeniski līdz loģika ir izsmelta un kauja sākas ar jaunu elku dievu, kas izvilcis nazi un cērt nost mūsu saites bet es skatos viņa atspulgā un kaķis pārskrien acis. man bija gribējies desmit kad skaņas man bija vairs tikai dikti daikti izņēma no manas domas skata skata skata es skatu tu skaties redzi redzi redzi baltu regeju un dienas nodaļas ved viņam mierīgu augumu un to jau bija vairs tikai gaisma sastājusies ar maniem manierīguma garaiņiem un man bija vairs tikai skaistais no manas purināšanas galvas bija viņam ritmi tagad galva raksta viņam līdzīgo un dara viņam dziesmu un kakls ir tas pats auklētājs ko es biu redzējis jau tagadnes plīvuros un man bija vairs tikai skaistais drosmes simbols ir mans prieks ar balto ādu un tagad es to redzu manieres skaistajā augumā un man bija vairs tikai skaistais pulkstenis un miegs rāda tikai divas reizes un ienes manas pakaišu skaidas un dienas beigas rada savas paša skaistais domas izņēmējs un man bija skaistais prieka kalējs un viņam viens izdevējs atnes manas pakaišu pēdas un mans trauks un skaists ir tikai dala savu dziesmu bet man bija vairāki daudzie gaismas izkliedzēji un tagad bija vairs tikai mantas un manas pakavu skaistajā birojā, kur es biju vedis mantu klavieres un tagad tas bija viņam gaišajā skaistuma baroniem lielajiem kapilāriem un man bija dzidrs to trauku ganību izsitējiem man bija gandarījuma birojā un tagad man bija dzidrais izdevēju klavieres un tas bija skaistajā birojā kur nekad nebija viņam licis savas pakas ar gaismas skaisto dzidro izņem manas pakavu pēdas un tas viņam liek skaistajā auklu dzidrumā man bija gaismas izņēmējs ar viņiem kopā ar skaisto skapi un man bija vairs tikai skaistais augums darījis mani priecīgu un tagad to nevar mani pienest pretim un ko tu radi ar savu skaisto ieguvumu un to jau es biju varējis redzēt tikai tad kad mans prieks ir radījis skursteni un miegs. ir nu gan tavas skaistais prieks pārnesis mierīgāko no miega palmeriem un man bija vienīgais kāds to bija vajadzējis viņam darīt savas skata pogas un man bija vairāki dzedrētais un man bija skatījās un viņam nav radījis bijušo atnesēju un skrotis man palika skaistākas un tas bija dzidri radījis manas prieksa skaņas un miegs radīja mani un to jau arī varēja manī iekapsulēt un ko tas bija viņam redzēt radījis un kad to jau bija vairākas reizes ienesis skopo skatiena toņi bija mani sapratis mani ar to vien dala ārā kā pātagu skatienu un miegs ir viens no skaistajiem birumiem man bija vairāki redzēs orgāni un tagad to jau arī saprast nevar tomēr mani nekad nevar iemūžināt ar skarbo tautas investoru un tas bija es rakstu divdesmitēs minūtes un man bija vairāki sakistajam palīdzības manieres un man bija skaistais prieks darīt to ko es nevaru pienest man ar kapeiku zeltu un miegs jau to saspieda ar kapronu striķi un man bija vairs tikai gaismas paliekas un tas bija viņa vienīgais kuplais ienesējs un tas bija mani saspiedis ar kapeiku skrotīm un miegs jau radīja daudzos un kopējos iegurņus un kopā ar manekenu skotu svārkiem man bija gamndrīz izbedizoeis nometņu skatiens un miegs jau tagad mani saprast nevar un tagad to jau tagad var natnest un miegs mani paņēma apkārt un tas bija skopais skautu skvārks un man bija vairākas austeru ādas un paklīdis suns ar kapeiku aplēto augo aupētera skaistais biedējuma auklas dzīvais miegs un tas bija jau saplacināts un tagad mani gribeat redzēt kā es biju viņā redzējis kaut ko apledojušo miegainais daudzas un miegs ir viens nekad nav manas paklāju ziemas un manas izņēma skopo skaiena torni un man bija vairāki dzidruma ganību dambja skarbākais tauku slānis ar miegaino austeri tieši viņam pie paklāja augumiem un man tagad jau piemīztais kapilāra sods pārlicis maigos augumus un dalījis to pēc savas vienošanās ar kapeiku skopuma manas da[as es ar tareklājpad biet kā tur bija kads es es rakstu s smananas skaistās domas ier ienesušas man kap eikas manas eminentais skaistais domas augums ar to lai dalīt no manas dalīt manas pakāpju skaisto domu lauzumus un tagad tas bija vairs tikai mans skaistai sdomas un domas ir mans prieks nav arī melojot un man bija vāinkur valoda rodas un viņa nepaspēja savienoties emcijas izmaina valodu sakāmo un es kā tu redzi savas skaistās domas un man bija vairs tikai briedums un miegs jau arī bija viņam licis skatīties tornim pekles piedēklī un tagad mani gribat redzēt ja to visu saprast neliek un man no prieka padevas lauznis un tas bija viņam dzidro pagrīdes pulksteni saslīcinājis birstalu augumus un tagad man bija viņam licis skaistajā radīt tikai to ko nest no manas paklīdušā gammas likteņa man bija vairāki dzidrākie skaistajā jau bija nodokļu lauznis un man bija vairāki dzidrajā gammas auskarā un tagad tas bija vairāki dzidrie daudziem jau pienesa auskarus un tagad man bija vairāki dzidrie graudi saslīcinājušies manas atieksmes man bija vairāki dzidrie augumi un man bija vairāk skaistie skūpsta akūtie akumulatora augumi un tagad to jau ienes un man bija vairāki augumi un man gandrīz bija ienesuši skaisajā augumā un man arī manī jau ir kaut kāds tāds grāmatveža gars un man bija vairāki daudzie skaistuma paklāji un tagad mani sasapieda un augums radīja gudro auskaru un to jau bija viņam likuši saspiest savas kapeiku augumus un darīt to ar patiesības augumiem piemestiem pretim skursteņiem un man bija vairāki dzidrie augumi un tagad tas bija vairsākas reizes atnesa manas pakalpojumu garus un tas bija vairākas reizes likušas viņam dzidras auguma grādos palikušos atnest man bija vairāki gudrības zobi saspiesti un miegs jau dalīja arī viņa gredzenu kapeiku bums un tas bija visiem ieikuši skaistais biežuma gudrība viena ir to jau saspiedusi manas paklupiena dienas iznests ir tas pats ko tauta bija viņam likusi augšā salikt apkakles gramu piltuves un nieks bija viņam licis saprasties ar katru, kas ar ganību dambja auskaros saspiest kupres. |
|
|
| Top of Page |
Powered by Sviesta Ciba |