|
kopā pavadītā laika pārākums izliekas, ka nespēj apturēt sarunāšanos kā vienīgo komunikācijas līdzekli izraugoties saspiest dūres esiet jau arī saspiesti kad izjauksiet savas dāsnās runas tad mums pietrūks viens glāsts un tad visiem būs septiņas tējiņas uz divdesmit četru stundu praktiskā padoma pielietojamības termiņš beidzies tad, kad iznākuma rezultātā bija sastapti dažādi kautiņi mītiņi un lādiņi šķindināja galveno niekalbīti, kas ar stāvlampu atgūlās garderobistes rokās. ko man sakāms šai laikā, vai izdevība iemācīties stenografēt ir izrādījusies pārāka par apkampšanās māniju un vai mute neaizaug ar kamolu kas spiežas spiežas un satinis sevī visas cilvēku gudrības un kas tad ir vēl ārpus cilvēku gudrības vai ir kāda pārāka? vai nevajadzētu pieturēties pie optimālākā varianta kā putnubūrī kas zvalstās viļņos jo pirmāmkārtām jau būs jāatbild savā priekšā un ja ir labi zināms kādi noteikumi ir visstiprākie un kādi tiek visveiksmīgāk ikdienā aizstāvēti tad visai labi būtu pieslieties pie kāda valdošā zvejniecības tīkla bet tas viss varbūt ir tikai kādreiz nepareizi pieņemtas izvēles sekas tad nu viss trūdu pūliņš ir pasaki taču kaut ko sakarīgāk kādu vārdu salikumu izsaki kas kaut ko nozīmē esi taču pieaudzis cilvēks desmit gadus jau raksti bet nekur neesi pakustējies kā abstrakcijās zvalstījies tā arī paskatās cilvēki uz tevi un pat nekas nepārlaižās pāri tukšumam kaklā kas piepūš vaigus un tāds arī iznāk ārā kluss neko nepasakošs jo ko nu tādu visefektīvāk varētu izperināt noteikti kādā kopsapulcē labi varētu viņu nosituēt tā visu neredzamo iespējamo delīrija stratēģijas un kaut vai tādu kā elementāru slēdzienu izdarīt un vairs ar to nekrāmēties bet šim tik parādās un parādās jauni ieraksti it kā mēs viņam jau nebūtu teikuši, ka mēs jau par viņu visu nospriedām tāpēc tam sifelim būtu jāsēž klusu, bet nē viņš izlokās visādi uz sevi vērsto informāciju sagroza pats savu karmu sagroza nekas kad pienāks pēdējais brīdis tad vairs neizlocīsies un tad redzēs ka mums vislaik par viņu bija taisnība ja vien viņš būtu gribējis klausīies ja nu vienīgi ieklausītos mūsu rūpīgi izstrādātajās tēzēs ko mēs laikā, kas brīvs no domāšanas par sevi, viņa labā bijām investējuši tā kā gribētu norādīt uz viņa kļūdām un nāvīgajiem maldiem kas ievedīs tikai srupceļos no kuriem tikai dažiem ir spēks izkļūt jo jāiet pa sadedzinātiem ceļiem pa visām tām iespējām kas nošķērētas no kopējās mātes dabas un tagad viņš savā pašpasludinātajā likumā arī pazudis pazudis cilvēks šis tas ir neizturami jau vispirmāmkārtām viņam pašam bet mums paliks tikai strupas atmiņu skrandas, jo jaunajā laikā mēs domāsim par jauno paaudzi bet visi tie kas nomirst tiem lai vieglas smiltis mēs tikai šancējam tālāk vienmēr pamatvērtības ir bijušas skaidras ja pat tās nav tiktas ievērotas tad te nav vietas līdzjūtībai mēs karakausiņu kapā līdzi neliksim lai pats tiek galā ar ķeršanos faraonu flotilēm sprandās lai nu dzīvo nabaga dzīvi arī aizsaulē katrs jau tomēr kuļas kā māk un ja nu kādi apvienojas kopējos spēkos tad viņi dala kādu nebūt vērtību bet visi atkritēji nav pat pieminēšanas vērti tas jau nu tā kā būtu skaidrs. |
