|
Bosiks no Freida un Dostojevska bija saklausījies pa galiem sagrābstītas bet ļoti labi noasinātas un durt bija tīrais prieks. Orientālā Spānija ir burtu cilvēka lielākais raksturotājs lielākais avots kurā indulģēt savas pekas savas zarainās kājas savas zvīņainās kājas prātulām apkāries tas nesās cauri tuksnesim neredzot stikla sienas grieza sev matus ar nejaušiem starpgadījumiem smiltis ēda smaganas drausmīgās slāpēs visas acis tādas kā izkostas bet tas viss atmaksājās ar daudzkārtēju stabilitāti nervu sistēmā. Pie civilizācijas sasniegšanas viņš jau bija kļuvis par citu cilvēku, vairs nekādu matu ērkulu, nekādu lieku drānu tik vien cik vajadzīgs kārtīgām dzīrēm un mērenai izdzīvošanai skarbos apstākļos. Nesasietās izsmalcinātu sajūtu buntītes karājās gar logiem un vēdināmais dēlis bija atbraucis apraudzīt radus jūs radi jūs nu gan dzīvojat kā pa migu ne dienas sauli ne nakts varenību neatzīstat par pienācīgiem pretiniekiem ko tad es jums rūsganā krāsots skapju meistars varu piedāvāt tik vien kā uzkliegt lai vācaties malā mans ceļš mana maize un es kā kūkums jūsu durvīs uzpampšu un liegšu jums skatīties man sejā |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
