|
atstāts skaistos dzīvžogos un man pat bija divas dienas palikušas atnest vienu tādu dokumentu un tad sasēsties ar viņu kopā, kā tas bija darīts tajos laikos, kad miegainais strīpainais un sasietais skaita skopos augustus. mēs lauzām dzīvi tik traki, kā tā vienmēr bija mūsos dzīvojusi ar skaidru patiesības piedevu. mēnes auglības dārzos skaitīja skudras un tas izskatījās pēc miermīlīga rudens, bet tikai tik tālu, lai tas izskatītos pēc micēlijām un gaidījām mēs arī to visu par vienmērību. |
|
nekāds lielais gaspadins nesanāca. man klibo valoda. mana valoda no manis atpaliek. likties gulēt. valodas nav, ir tikai putekļi, kuriem pieskaroties tie paceļas. ar gaisa plūsmu tie paceļas, bez elpas, vienkārši objekti, bez dzīvības. ko tad dzīvība, kad tā stāv blokmājās ar lodžijām, kad tā stāv ar stārķiem pie batutiem. man nav valodas, manā valodā ir caurumi. tajos iekrītot var iegūt nepatīkamas sajūtas. valodas caurumi. valodā ir jāizliek robežzīmes, lai var saprast, ko kurš saka. es gribētu izlikties, ka dators nav nekas vairāk kā instruments, bet kāds instruments, kā rokās un ar kādu mērķi. instruments, ko pacients ir ieguvis savās rokās, vai viņš imitēs ārsta kustības vai arī mēģinās kaut ko jaunu, mēģinās to iznest ārpus slimnīcas, tur būs auksts, būs kārdinājums to sadauzīt pret akmeni, jo siltumu nodrošina tikai sajūta, ka nekam nepieķeries. dažādas dzimtes ir vienkārši un dažādi savienojumi. kad jūs izpētīsiet valodu, tad varēsiet sākt uzstāties, jo tad jums it kā kaut kas būs. sapratne par valodu, valoda iemāna sapratni sevī un dara ar to lietas, beigās sapratne iznāk ārā un saprot, ka ir nevis beigas bet visa vidus un viss turpinās, bet kā tas ir iespējams. es nesaprotu, kā viss var turpināties. es nesaprotu, kā viss var turpināties. viss turpinās? sarunāt ar akmeni, ka rock. divi vientuļnieki satikās uz acs un katram bija līdzi akmenis, ko tie nenesa līdzi, bet ko tie meta zemē katreiz, kad tiem kāds nodarīja pāri. nav kam pažēloties. starp zemu galdu un grīdu ir maza atstarpe neskaitot kājas kas pieskaras grīdai zemā galda dibens ir ļoti tuvu zemei, tas ir konceptuāli kad skatās uz izstāžu telpu, kurā galds ir pielikts pie bildēm, pozē. galds pozē pie bildēm atnācis galerijā papozēt ar bildēm. nav slikti. mēs gribētu jūsu galerijā izstādīt dažas bildes, bet mēs arī gribētu, lai te paliek šis galds uz to laiku un es jums pat varētu iepotēt, ka jums ir vajadzīgs kanārijputniņš. kanārija kā krātiņ kā būrīt, būrītputniņš, jo kanāriju salas ir kaut kas tik pat fikcionāls kā amerikas savienotās valstis. es neticu nevienai no šīm fikcijām un tas ir fakts. |
|
Why did you hold a granade close to your heart?
Because i was afraid i am going to die. |
|
It will just keep living. |
|
Yoll bollocking and class stragglin. |
|
I have holded to it a bit too long. A new child is born. |
|
you are on my prime time baby |
|
yeah yeah do that shit block that ad you are an add blocker do that shit baby do that shit |
|
you smoke this and you will be tomorrow. |
|
peppermint grip your pants |
|
tā arī ir vienmēr bijis, ka kultūra vāra 67 zvaigznītes, bet esc astoņas zivis. |
|
as long as you take everything ok everything will be allright. |
|
why do you think it is ghetto for the precise reason that you don't want to be living there. |
|
dirižabilia little apple bija. gāja siens un tam apkārt bija sastājies baltais bebrs ar skanīgu vārdu un dziesmu bez vārdiem, bet tikai kāds spulgacis bija izdzirdējis viņa dziesmu un skanīgie vārdi pārvērtās bultās ar šautrās ar skaistos vārdos, ko nevarēja nonest no kalna, tie ripoja atpakaļ kā piedzērušies kāpurķēdnieki, bet tikai par vienu alu varēja dabūt raženus stādus visam, kas apkārt ir iestādīts un sasijāts skurstenī un bravūra tam bija skaidri zināms kāds litrīgs samits un tas bija visiem labi zināmais samits no sākta gala un dienas bija varenas ik vakaru kad pret rītu tām apkārt sastājās luksofori un aizgāja trimdas barankas gar visiem siena klaušinātājiem mani vienīgo bija savēris tas trauksmainais, kas ar dzīslu bija piederējis pašam ievērības cienīgam un tagad tas ar plastmasu bija visā kā plastikāts izgāzies tik dzīslu turētāju rokās, cik tās bija viņam vaicājušas, vai nebūsiet jau redzējuši šo skaisto iezemieti, kas ar trajektoriju bija braucis pāri radariem un taisījies ka ticis tieši starp kājām. |
|
bumakadons skaists parks ar acu krāsu un sienas dienas ar beigto augstieni manos bebros radās skaistais skūpsts ar batutu. haha, dzīve turpinās ar gaismas parikti uz loga, haha miers ir taisns tieši pretim skarbumam, ko aizskāra bīdelnieki un aiztiek skarbāko no tiklumiem un miegs ir pārvilcies tiešām skarbākos nekā to ko neviens nebija vēl gaidījis, jo man tas bija patiešām apgarots un taisījās skaldni apmest ap stūri kā apmet ap stūri balto villaini un miegs ir pārticis tikai no tā apvilktā apkārt esošā un skaidrībā paredzētā, ka mans prieks jau tad izturējās kā stagnāts kura priekos un bēdās varēja novērot skarbumu pretim viltniekiem un maiņstrāvām, bet tagad tas bija jau tajos laikos, ko es nebiju zinājis divas dienas un naktis una. |
|
|