|
uz sienas sastapto akupunktūras bukletu viņš pacēla ar rūpīgu roku un no mājas aknu stūriem bija acu stūros tāds kā sastīvējums vērojams uz vienu mirkli bet jau nākamajā tramvajs aiztraucās ar avārijas uguņiem un sirēnām tik skaļām ka čaklākais dīdžejs nodīrājis sev kreklu no krūšu galiem izbildināja visas milicijas tantes par to cik daudz bija gaidīts šis pašgājēju svētku vilnis un man personīgi viss tas un vēl šis tas bija apnicis ar regularitāti lielāku kā plandoši baloni un vēja plēsts karogs bija tam pie krūtīm kā emblēma par aizgājušo pilsoņu, lielo, tēvijas un aklo neredzīgo bērnu sklandraušu paliekas pa drupām kā druknas pīles izlavierē caur gāzes trubām un katliņā pa taisno iekšā lai katliņā būtu kā lielās ragaviņās bet tas tikai pa pusei bija aplicinājis mūsu iegurņu mākslu un tā brazīlijas vējos skandināja pantiņu par grabuļiem āboliem un bumbieru sēkliņu bagātīgo ražu tieši tepat kur mums māca tango.
blind bitches strech my patience i recognize not debility that proceeds disability my permanent view is progressed through the tunnels of love and i categorize everything that is not numb.
я в правительстве работайю уже два года и за эти два года по парядку или как паложено? как паложено как паложено. ну так вот иду я и куру трубку Бамбус и говою себе так на посмех, иди ты ка лудше работать в правительство, там и видно будет как дальше курить трубку Бамбук. |