| December 1st, 2012 |
|
apziņas faktu gaišredzība. kas tad nu, es domāju, ka tas lācis, kas tur čurkstinās, esi tu, bet tas bija lācis. kaimiņiem visu nakti stāv vaļā durvis gandrīz plakanisi pārplēstas uz pusēm atslēgas no iekšpuses iespraustas un ledusskapis vaļā es gāju garām un tam nepieskāros. un atnāk viņi mājās pa kluso sadzērušies vai kaut kā un es viņiem saku, noteikti aizveriet durvis aiz sevi, bet es tikai nolīdzinu un nolīdzinu. man piemēram šķiet ka nebūtu pieklājīgi krāmēties ap tādiem faktiem kā kaimiņu durvju saplīšana vai atstāšana vaļā vispār pieminēt tos kā apziņas faktus ir nepieņemami tas mani it kā sasmērē manu apziņu it kā sasmērē bet ja uz to paskatās tad var redzēt ka tā ir galēja iedoma kaut kāda pat ne māņticība bet kaut kāda jau neiroze vai kas kas kavē manu attīstību. man vispār arī k burts labi nespiežas tas varbūt no tā ka klaviatūra viļņojas es jau to reiz pieminēju visai labi zinu nevajadzētu vienu lietu pieminēt vairāk par vienu reizi tieši tādā pašā formā ja gribas kaut ko atkārtot tad vajadzētu pamainīt formu jo viss tas konstrukts sevī paredz stagnāciju un stagnācija ir briesmīga lieta tu atklāj lietas ko jau zināji un tad atklāj tās atkal un beigās paliec muļķa lomā jo esi pārsteigts pats par savu izbrīnu tas ir notiek kaut kāds apjukums kas nekalpo nekādam mērķim jeb apjukums kas nesniedz neko papildus. kādreiz es biju simtprocentīgi oriģināls vai arī man gribas tā domā es tā domāju vai arī man tā jādomā, bet tagad es jau esmu tāds kā no lidojuma nolaidies ar parašūtu no stratosfēras izšauts un vēl skafandrā pa vēju plandos tuksnesī berzējos gar smiltīm jo mans kuģis ir sadedzis zemes apvalkā un šei jau nav nekā neparasta tikai prāta izstrādāti pekstiņi viss pārējais ir visai precīzi modelējams un atskaitēs tā arī parādās kā jānis tereškovs ir ieradies uz zemes likt savam prātam strādāt kāda nezināma spēka labā un pilnībā nepievērš uzmanību saviem daiktiem cilvēciskajā sociuma konstruktā kas būtībā ir zāli atgremojoša govs tur nav nekāda kreatīva tādēļ mums ir dots prāts kas sevī spēj uzturēt pretrunīgas lietas un kombinatorikas elementos saskata kaut kādas zīmes un simbolus izbāztas ādas un ādas somas ar šleperi. es izvilkšu no somas sauju kaulu šķembu, ko atraitnes salasījušas Atakama tuksnesī Čīlē un es tagad ar teleskopu visai labi varu apskatīt visuma robežas, bet kas aiz tām slēpjas man var pastāstīt Čīles observatoriju darbinieku bērni as atstāti vietējā speciāli izveidotā paraugu bērnudārzā un vispār cilvēki ar ciešanām savā dns var piedāvāt kopējam strāvojumam kādu aklimatizācijas. mēs vispār iesējam vakar dilles bundžā un uzlikām uz palodzes kam apakšā ir radiators es uzsprinkloju mazliet ūdens un pa nakti istaba bija pirtiņa jo logs bija aizbīdīts un man jau likās ka ir tā karsonīgi un tad es saku, kas tad nu, es domāju, ka lācis, kas tur čurkstinās, esi tu, bet tas bija lācis. un tad es gāju gulēt, bet ne ilgi, vienkārši atslīgu atpakaļ un ēdu piparkūkas šajā brīdī kā brīnumā kaut kādā kontinuumā, vispār labas ēzelītes. |
|
vantinieks kaut kādas atsauces uz reāliem objektiem vai arī reāli objeti kā atsauces uz drūmāko patiesību reālistiskumu svastiku skoča skapi nevar piemiegt acis ja jau agrā rītā divas cigaretes uzpīpētas filtrs tāds tumšs paliek no darvas vai ko citu sauc par druvas maizi mēs ar lakstīgalu kori ieradāmies galvaspilsētā vispār vispār pieņemšu tādu pavisam lielu nosvešinātību iet tur tirgot gleznas un strādāt bārā bet nekādas pārspīlētas emocionālās attiekšanās tikai sevi nogādāt tur un tur kamēr tik dikti vispār ar gremošanu ir tāda stelle uzvīta un uztīta ka ar ačgārno anglosakšu kompozīciju nepietiek lai izvairītos no emocionāliem samezglojumiem, kas kā pauguri pa visu vērmaņparku sasisti kulaciņos un uz karstas tējas tases izsekoti līdz tie nodevuši visu noslēpumu un ar plikām kājām pa estrādi kā pa raunas ezeru ar bikšturiem noplanējis un tad kaklasaitē sasējis buntīti ābolu ko es nez darīšu mēs pa ielu ejam smieklīgās gaitās gandrīz vai dejodami un vislaik sakām --k nejau fak bet kā tārpiņi palecoties saka tā mēs visiem cilvēkiem sakam ik uk kukū ieva pat veikalā ar tādu uz ārpusi vērstu palēcienu gandrīz vienam pircējam uzleca virsū es saku ieva tu taču lec cilvēkiem virsū ieva saka labi ka tu man pateici jo es pati nepamanu un tad mēs visiem tā darām mēs apsēžamies uz ielas saulītē ar krabīšiem skatāmies vai nebrauc policija dzeram krabīšus un visiem kas iet garām sakām ik un pašiem lielie prieki bet cilvēki ir rekrutēti aizeja vakar uz l'object petit a veikaliem un tur viss tik izretināts nekāda jauna pieveduma es tomār par desmit kapeikam nopirku plastmasas formītes vārdu rakstīšanai jāpaskatās vai ir arī cipari man jāuzzīmē trīsdesmit naudiņas par vakardien padarīt nekas dižz bet tomēr nez vai šodien ko vairāk paveikšu jo jāiet dekorēt bārs ar ziemassvētkiem tad es arī nolēmu ka uztveršu notikumus emocionāli mierīgi sak es te atnāku un saglabāju mierīgu prātu un tad jau redzēs kas tur notiks varbūt nevajag uzreiz nospriest ka viss būs zivjaini. ko lai dara laimi gribas vairāk labpatikas baudas mieru un apgarotību visas tās labās īpašības ko apziņas faktiem vajadzētu veicināt bet tad vēl ir tas abstraktais lielums kas mums kā zivju ķermeņiem ir jāievēro ja mēs vēlamies peldēt apkārt kaltenei un neuzdurties uz lieliem akmeņiem salā ko saveduši zvēru žāvētavas kaltinieki tie kas lašus audzēja bet izaudzēja starptautiskas arhitektūras balvas es arī ar balvu kapuci un bundžu tārpiņu ledāju ielejās braucu ar karieti un manas fantāzijas lieliskākā iespēja ir apziņas faktus izmantot kā newlines lielā formatētā kabacī ādas vākiem. |
|
man ir rakstīšanas vīruss. es nezinu, kā citi var augām dienām un gadiem rakstīt neatraujoties bet man jau tāds rozgains nemiers piemeties jo es laikam sev neļauju rakstīt noteiktus vārdus tikai problēma ka tie ir neapzināti noteikti tad man ir sajūta ka es visu laiku kaut ko palaižu garām un vai tā bija svētība kad es uzmanību palaižu vaļīgāk tad vienkārši aiziet virši un vai man kā viršu pirtniekam ir ļauts brīvi izturēties pret saulrietiem ko apņēmuši mušu mākoņi bet es nelielos es iespiežu asti dundegas rozes kākjgalī un variēju ar savu patmīlu. varbūt tiešām problemātikas akcents ir slēpts nedienu rozē nemaz nerunājot ka jau sen ir nolemts turēt aizdomās tabaku pie tā ka manas efemērās klaudestīnes ir vietniekvārdiem sapušķojušas apgarotību tādos mērauklu kankaros ka es vairs drošticami nevaru apgalvot ka pudelīte alus kā ninnīti baltu putraimu .9 bakterioloģiskajā apskatā par pagājušo gadu ir pienākusi vienu decilitru tuvāk norādei rīga-suntaži. |
|
|
| Top of Page |
Powered by Sviesta Ciba |
