|
Testing testing 123 šodien nekas tāds nenotiek tikai reti spārkli par kuriem nav vērts runāt viss ir garlaicīgi pat ne maksimāli garlaicīgi jo tad varētu par to runāt bet viss ir tik garlaicīgi ka runāt var vienīgi ar zaļo samtu pa varu. Es sēžu uz trolejbusa man blakus stāv telefons un kādas 220 glāzes. Atbrauc Vilijams ar tādas pašas krāsas trolejbusu mums ir kādas desmit minūtes laika. Pastāv Šona draudi kurš esot virtuvē un kurš zin par manām saplēstajām biksēm. Vairs nekā nav ko stāstīt. Gaidam. Man kājās ir kurpes ar dzelzs purngaliem. Tehniķi kā puņķi pa interneta vadiem aizgāja pusdienās. Ne mēs mums jāatsvaidzina istaba sēžam uz trolejbusiem un gaidām kad izlauzīsies. Šodienas temats ir nodokļi zālē gandrīz tikai vīrieši vēlāk vakarā 30 no viņiem ir dzērienu pieņemšana guļamistabā. Mazliet drēgns izdzēru divas glāzes auksta piena un salu sildījos ar muguru pret glāžu mazgājamo mašīnu tā labi sakarst. Viljams aizgāja sēdēt galdu noliktavā. Vairs nekā nav ko stāstīt sienas ir melnas durvis brūnas ar lodziņiem pa vienu var redzēt kas telpā notiek sēž visi leņķī pret skatuvi man piens vēderā veicina kakāšanas procesu nobriedīs un varēs atviegloties. Es desmit gadus dzinu matus tagad tie aug. Es vairs nepīpēju zāli Aleksandrs Šulgins teica ka tā ir laika izniekošana pasūtīju grāmatu tihkal bet tas nav svarīgi. Nekas tāds pārāk svarīgs nenotiek pārsvarā viss ir garlaicīgs. Šodien uz darbu atbraucu ar riteni tas būtu gandrīz kā uzskaitīt visus zināmos faktus ārkārtīgi neinteresanti. Zālē sākas troksnis jāiet iekšā man viņi riebjas. |
|
Es tagad nesu augšā kokteiļu galdus mazliet raustīgi jo citu dienu pienāca un paprasīja pēc telefona bet es teicu tu vari man pataistīt pimpi ja gribi es spēlēju ermoņiku koridoros un izģērbjos pie sarkanās gaismas. Stāvu te ar sešiem galdiem blakus skatuves gabali un ugunsdzēšamie. Atnesu septīto jo kāds nāca es visapkārt esmu sazīmējis pietuka krustiņus un kad nāk kāds tad egles iešalcas citiem ir blogi kur seko sirdšķīsti ļaudis ja arī blogā tikai attēlo dibena puļķus kam pūkaina aste galā to lasītāji uzdāvinājuši blogotājam tur uzrādīts višlists esmu pārliecināts. Atnesu astoto galdu jo trolejbuss pārnesās pāri sarkanajai gaismai un noliktavā iekšā es šobrīd esmu divus stāvus zem zemes. Manuprāt žirafēm ir vistīrākā sirdsapziņa. Nav jau arī gluži tā ka esmu grēkojis kopumā skatoties esmu nevainīgs bet kā jau visi augļi arī āboli ar laiku sāk bojāties ja nav kaltēti. |