|
Ir tādas pāris trīsas kas ar savu trīšanos apkopo ovālo ledus laikmetu un klaudestīnus naudas klaušinātājus. Apmeklējot zempoļitu kadmijs bija rozā bet Jeļena oranžā krāsā. Letarģisks miegs ir tam kreilim ko es atpazinu kā savu labo roku skraida un lēkā kā samazgu tirgonis Antons Korbijns. Zemes pievilkšanas spēks ir mūsu karaspēks viss atbilst mūsu likumam un dzinējsuns ir skaņš. Tas dēvē tevi Tēvija un nes ēst. Es skatos kasti ostronomā man matos pakulvēja slazdi. Ar grīstītēm un cīrulīšiem maksts ir zemapziņas alga. |
|
Es nahuj izbiļāšu biļļas slauktas govis oktopusa puse ir viņa stienis es neredzu tālāk par rūsas trosi es neredzu vairāk par likvīdu zeltu no maitu ievīstītāju garenā losjona maigos dārzos gar Nobela prēmijām siltos vakaros pa pēdām meža sanitāram rakstīt kadru daļas dziļos un azartiskos avenājos X X X. |
|
Šis ir tāds kā portāls un viņā var laist to impulsu iekšā. Tu trakā govs ko tu nedarīji tajos laikos kad mostoties no austrumu cīņas jūsu burtnīcās parādījās piezīmes par piecūkošanos kā gvelzēju gvardes nolecēji saprot ka apturētais ir nolīkumots gar Grebņevu un Ņevas prospektu lai gan skandināvi savu pienu nevaino viņu iekšas ir tepiķa garenie stādi ar visu raženības krizantēmu. |