|
sunnītu centrs atcerējies es ar kvadriciklu laizu laivu mijkrēslī gaida visi tautas kalpi sapakoti akli meditētāji austrumu kūdras maisi saspiesti meklējot audeklu zviedru kvadriciklisti saņēmuši goda zeltu saucas pakājes grīstēs meklējot dzēšgumijas ar gaismas tekalētāju dzērienu laižot lāpas kūpinātavas un audeklu akluma kurkules izbeidzies ir viss sastatnis metiens viens tik divtik kapuce aizelsies ar gaismas turku sapinis un atdarinājis vjetnamu sazvēlies un kraukšķīgiem vistas spārniņiem ilgviļņus gulēt aši ar kājām zem segas. |
|
pirmā baptistu baznīca litlfīldā atvērusi dzērveņu durvis zvaniem ar eņģeļiem viņi visiem vareniem sadod pa sātn-ana alum. meditatīvos nolūkos viņiem visiem ir dzirnakmens un kaķu medaljoni. bet no laukstrādnieka pārtikt var tikai vistu buljoni trapeces trijstūri un tarzāni. es viediski veros sparģeļos, kas ceļo pa kulbām un makšķerē burtu kalpus. ēdot zupu ar ievārījumu mans kauns pārtop pēcgaršā priekšai jau visi tik tizli, ka gribas ar sveci pa virvi nolaisties lomonosova laikā un kadiķu pīcku pērkot cūkas un zosis saprasties savā starpā kā kara kalpi saprotas ar ienaidnieka zizli, kas deg cerībā izrevidēt visus viaduktus no viena promgājēja līdz granātābola cikliskā aprēķina patapināšanai mullaha dzerokļu vienkāršībai un trejādībai. miesnieks ar savu vedeklu laižas pa eļļainiem gabarītiem kad tiem priekšā nokrīt tievas kājas un mēroties ar instrumentiem izskaidro, ka padarītais ir ārprāts. mēs no jūsu likumdošanas viedokļa izlobām tādas sakarības, ka nepalecoties ne par pieciem centneriem cāļu brālība ir ieslidojusi mērinstrumentu veikalā un taisīs augšā savu būvvaldi. es priekšzīmīgs ērms būdams pa zēna galviņai vien atšķiļu kā kartupeļu plācenis iepērkoties lielveikalā atšķiļ mazās karalienes gammas. pielaikošanas kabīnē matrozis striķis pielaiko kā jau to dara matroži rakstu zaļu kažoku. vēl pēc piecām minūtēm mērkabīnē iešļūc zaļas čības un vannas ērmīgos toņos sakasa pa pincetei akrila no rokturiem. mūzikas instrumentu uzraugs Torgānu Kārlis maketē sev uz pirkstiem vēlīnu vaļas brīžu kataržu. to jau pats lielībnieks pūpēdis nebūs ne ēdis ne neēdis teicis televizorā tā jau viņam visa Daugava vēnās tecētu, ja no ollektīm būtu palicis kāds prāta starpbrīdis, kurā izcelties un paklanīties publikai par ēstgribu. |