|
kāda kas jēga skaita dukātus skaita trimdu
baida timotiņu resno līriju bagātu tautu e-dēlu
kāda jēga dzīvot zaļi, ja govs ritens ir atpakaļgaitā
lidojiet pēc varakļānu augstākās klases
skolā mūs sveicina individuālisms un prakse
izlaida no vēdera govis pastaigāties pa pļavu
un izbiedētie mūs visus iespundēja turaidas pilī
laida pa venērisko laida pa sifilisko
meitas plēsa drēbes uz krūtīm un mamuts apčurājās klases priekšā
bet aiz priekškara trīs rakari novilkuši bikses kakāja miskastē
mēs visi redzējām viņu sejas, kad priekškars negaidot atklāja
mums mūsu uzdrīkstēšanos, kas bija gatavojusies trīsdimensiju gadus
un nedienas bija visiem izslāpušajiem pienesušas dzestru pienu
niekalbis ar taras bulbu nesa miskasti uz skolu
un ar tautas atbalstu un godu iegareni virpināja rokās
slieku sagādāto dvieli, kura krunkās slēpās slēpes
laidiet vaļā slēpotāja godu viņam jātraucas pa klonu
un ar aizelsušos elpu niekalbis ar stipru gribu iesit kulaku starp acīm
atņem mandātu un pašam pāridarītāju kungam sasit visus stiklus rokā
nekad vēl tauta nav tik municipāli reaģējusi pret reģentu pāridarījumiem
lai gan arī tagad vēl atliek dažas privātas uzlabošanas sfēras
kuru niekalbība var visiem iegarenajiem burtličiem laist pa trafalgāru
nekas jau viņiem arī nebija tik ļoti micē iespiedies kā telefona
klausule ar ieslēgtu diktafonu skraidīja pa prēriju un nekad vēl viņi
nebija un viņi vēl būs ar katafalka atslēdziņu piesitīs pie stikla siltumnīcas
un tā atvērs savas aklās durvis lai parādītu, ka ar uzcītību var sasniegt
virsotni tam, kam visi spiecie stūri ir lēzeni nobraukāti ar traktora stūri
ap stūri ir veikalas kas pārdod cigaretes pēc kurām izgājušais neatgriežas mājās
un depešmodes stilizētā gaitā izslīdējušais smēķis samērcē pirkstus un ieliekas
lūpās dūmeņa kūmiņš atloka piedurknes izņem no somas zāles un portfeļa akordeonā
iebirdina pelnu putraimus samaisa un saka pirmo skanīgo frāzi
uz kuru zāle iešalcas un samet savas mugursomiņas pelnu putraimu grēdā
es izvēlēšos vienu piecu latu vērtu somu, tās aizmugurējā kabatā būs grams koka
un kad es iestādīšu prērijā šo viendabības koku tas dzīs saknes līdz dzelzceļa
pārvadam kur to sagaidīs valdonīgi dzelzceļnieki ar dzeltenām acīm
un sasituši miltainās plaukstas atskrūvēs draiva vākus un saliks tur iekšā
kontrabandējošas preces, kas bez pīkstēšanas izies ārpus kontroles robežām
un pa piezemētas zonas slapjajiem klimatiem izvazās visas vardulēnu dzimtas
bez mitas likdamas piezemēti atbilst standartam bez kura nav iekuram. |