|
mikimauša plaušu rausis izliekas ka nedzirdē kladzina ka palīgs maisā izliekas ka mierīgs prāts sastājas uz auguma un klausās kā tu redzi mani buti esi izstīdzējis tārps skaidrs ka nav baranka ar zapti skaudri ienāk prātā prāts saprasties ar sevi un tu domā ka es māns domā ka es proletārs ienāk skaudri izstīdzējis prāts tārpiņš viņam maizi dod ņem to zeķi dod to kurpi staigā apkārt basikōm klaigā ka tev nedod maizi lupatas uz galvas liec staigā ka tev negrib pīpi zobos tētis stiprināt ar skoču un tu redzi skrūvju dārzu iznākam uz balkona izliecies ka saule spoža izliecies ka zosis brēc savelc degunu un pieri un klaipu maizes rokās sagriez apgriez otrādi un liec sviestu bekām margaritām skoču butēm skoču sekām lielais baisais maisu mednieks iznācis no klozetpoda saslaukiet aiz viņa rasu tūlīt nonāk budapeštā tur to revolucionāri gaida pilniem čemodāniem šķērsot valstu robežas bez pases iznākt krastā sauss izliekas ka visiem vienāds mērinstrumentu lauks izliekas ka visi klusi noskatīsies uz tavu pusi bet kāds metīs mēmo šķēpu kas to gropi sadragās kas tev pierē zīmē matrozi un ar burukuģa sūds sūnās vērtības tas meklēs klases galdu izliks ārpus durvīm sliekas salaidīs lodes izzāģēs skapim matroža pogas un aizlaidīs iliādā meklēt rozes ko izkaisīt grimstošam parabellumam ar košļeni viņš sev stobru mutē lika un pogu spieda lai lode lido bet lode lidot negribēja atmosfēru piesārņoja sagriezās pasaule bez gravitācijas spēka mājas lidoja ar ausīm plivināja zvēri zvārguļi un vārguļi pārlaiduši nakti lido iznāca uz savām trepēm uzkumārīt pārtikas maisu ar piena putekļiem un zarnu traktu sajauktais un ačgārnais izstiepa roku uz puškina pusi lai tas dzejā nostāda likumu izsisti logi un garaiņi gar mājām nevar nolikt kāju uz zemes es ar savu tārpiņu armiju krelles velku pār pilsētu sastingušas antenas klausās vai nenāks rabarberu maiss ar lielo olu kulteni un irbenāju dzeni viņi visi aizkaltuši sapiņķerētos raušos bet tikai mikimausis zina, ko es redzu tālumā, tas ir briežu tēviņš tālis skaudri olas rokās turis meklē viņam kabatās zāli lai to kušķi labi redzēt vari mazo klauvi pie sirds ar tauri un miegs ir spiegs kas iznēsā taru un vēstulīti mazo vēsmas tantes meitenīti skaidri redzat apgāžam kolbu pa kuru izrāpo vilhelms hofmans un sniedzoties pēc rabarberu lakstiem iekrīt atpakaļ makstī ieklausieties savos vārdos balsos multenīte meitenīte konfektes ar ausīm zobiem asti nagiem kasi savu iekšējo pasauli ārā no robespjēra saknēm mēs ar jūsu revolūciju drukāsim jaunu papīru tas būs multenītes stilā un klaigās skaļāk par zosīm mēs jums atvilktnē turēsim zosis tās klaigās arī naktī tikai skaņu izslēdziet tētīt jo tūlīt kritīs parašūtu krītiņi savilks strīpas uz visām mājām un viss būs baltos stiebros es tikai no tāluma redzēšu degošo pilsētu kas pieneņu stumbros ar sombrero bez pūkām meklē maketētāju mērkaķu tirgum kur ķēmoties ar melleņu muti ir labāk kā māllēpes ausīs likt kā pneimatiskā pasta iecirknis atvēris savas durvis jauniem apmeklētājiem un gavilē pār visu piparmētru pievemto sklandraušu prēriju jo viņiem nav kur nolikt molliju perkinsu. |
|
kvadrātaini cilvēki mēle gozās melniem siliem ir divi viļņi sievas tēvs ar bikšu tēvu dienvidu krauklis krizantēmu grauza mērinstrumentu joki mēs ar karavānu bijām salamāti jokiem pienāk spoki siena ir ilgviļņiem vieta gabriela slieka mēs ar ļaudīm graužam ausis |