|
atstāts pievārtē kariķētājs gurmāns germans štelingers saspringti košļāja augšlūpu un kodīja vaigus gar kuriem brauca mašīnas. visas smaganas bija zilā krāsā, tikai ne smaganas ap nabassaiti, kuru apņēma kontūrveidīgs skeletu plints krūms un kura gaismas trapecēs karājās bulgakova kukaiņu lukturi ar batistas krāsainajiem krītiņiem un ilgviļņiem matu radioviļņos karikatūras pa karu peras dispersējas un lēkā prom no pantomīmas un allaž grauž strutainus gaļas gabalus, ko nenes pat atpogājuma sindikāts kaismīgos karpatu pirkstu galos raujas dievgumijas un klasiskā spēle pārvēršas derviša nāves dejā, kuru uz pautu kautiņu nes baltas sporādiskās līgavas ar dūjām pār smalkjūtīgi savilktajiem deguniem laidelējas lēcējpeles un knieblis delverē pa inflācijas kapuču cīkstoņiem prieks no miesas noslīdējis kā stervai birstala no rītiem jāslauka. |
